Vērtības

Ievads

Pēdējā laikā esmu daudz domājis par "vērtībām".

Tā ir tēma, kas pēdējā laikā bieži sastopama uzņēmējdarbības un korporatīvajā pasaulē, bieži vien kopā ar vīziju un stratēģiju. Daži uzņēmumi pat paši sev izvirza misiju.

Mani vienmēr mazliet saviļņo šādi paziņojumi.

Lielākajā daļā uzņēmumu pirms 50 gadiem un agrāk vērtības, vīziju un stratēģiju varēja apkopot vārdā "peļņa".

Un galu galā tas ir uzņēmuma galvenais mērķis. Ja uzņēmums negūst peļņu, tas ilgtermiņā bankrotēs, un visas pārējās jaukās vērtības, vīzijas un stratēģijas vairs nebūs svarīgas.

Reiz es meklēju vērtības dažādu lielu uzņēmumu tīmekļa lapās. Piemēram, uzņēmumā Thyssen-Krupp bija šāds teikums: "Mēs balstāmies uz spēcīgām vērtībām: uzticamība un godīgums, uzticamība un integritāte."

Rodas iespaids, ka to saka visi, un to ir viegli pateikt.

Man vislabāk patika teikums, ko izlasīju Bayer AG.
(https://www.bayer.com/de/strategie/strategie)
Es atradu. Tajā ir runa par četrām stratēģiskajām vērtību svirām. Tas vien ir foršs formulējums.

Kā 1. inovācija, kā 2. izmaksu samazināšana, kā 3. ilgtspēja (mūsdienās vienmēr jāiekļauj) un 4. tad seko šāds apgalvojums:

Mēs attīstāmies par pasaules līderi veselības un uztura jomā. To darot, mēs radām vērtību, stratēģiski sadalot kapitālu un koncentrējoties uz rentablu izaugsmi.

"Stratēģiska kapitāla sadale", es nedomāju, ka kāds jebkad ir aprakstījis "pelnīšanu" tik labi.

Man personīgi šādas stratēģijas, vīzijas vai pat korporatīvās vērtības vienmēr šķiet nedaudz robežšķērsliskas, dažkārt robežojošas ar smieklīgumu.

Piemēram, ja uzņēmums sevi pasniedz kā cilvēcīgu un darbiniekiem draudzīgu, bet pēc tam cilvēki tiek atlaisti operatīvu iemeslu dēļ, kaut kas tāds šķiet neticams.

Vai arī, ja uzņēmums ārpasaulei paziņo tikai par cilvēkiem draudzīgām vērtībām un peļņas gūšanas vēlmi tur apkaunojoši otrajā plānā, tad tas arī padara sevi neuzticamu. Tāpēc šis Bayer paziņojums ir kaut kādā ziņā godīgs ("stratēģiskā kapitāla sadale").

Kad es biju jaunāks un man šeit, draudzē, nebija nekādas atbildības, es neko nevarēju darīt ar draudzes stratēģijām un vīzijām.

Mums ir Lielais uzdevums no Mateja evaņģēlija 28:18-20, tāpēc mēs kaut kā cenšamies izplatīt evaņģēliju pilsētā. Kāpēc stratēģija un vīzija? Un es tolaik pat nedomāju par vērtībām. Es mazāk domāju par diakoniju. Savā vienkāršajā jaunības pasaules redzējumā (drīzāk jaunekļa pasaules redzējumā) es pie sevis domāju, ka daudzi dara diakoniju, bet drīzāk tikai daži sludina Evaņģēliju, tāpēc mēs darām to, ko dara tikai daži.

Es negribu šodien pārāk vērtēt savu tā laika domāšanu, varbūt tā nebija pietiekami holistiski pārdomāta, bet šodien man tā nešķiet persē nepareiza.

Tomēr vērtības mēs atrodam Bībelē, un es vēlos kopā ar jums aplūkot kādu ļoti labi zināmu Bībeles fragmentu. Taču, lūdzu, neuztveriet šo sprediķi kā aicinājumu vienkārši pieņemt šādas vērtības, bet gan kā ierosmi pārdomām, lai iedziļinātos tēmā "vērtības mūsu draudzei".

Vērtības Kalna sprediķī

Es izlasīju Kalna sprediķa sākumu, Mt 5, 3-12; NL

3 "Laimīgi tie, kas atzīst, ka viņiem Dievs ir vajadzīgs, jo tiem tiks dota debesu valstība. 4 Laimīgi tie, kas skumst, jo tie tiks mierināti. 5 Laimīgi laipnie un pazemīgie, jo tiem piederēs visa zeme. 6 Laimīgi tie, kas alkst un slāpst pēc taisnības, jo tie to saņems pārpilnībā. 7 Laimīgi žēlsirdīgie, jo tie piedzīvos žēlastību. 8 Laimīgi tie, kas tīras sirds, jo tie Dievu redzēs. 9 Laimīgi tie, kas cenšas pēc miera, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. 10 Laimīgi tie, kas tiek vajāti par dzīvi Dieva taisnībā, jo viņiem piederēs debesu valstība. 11 Laimīgi jūs, kad jūs izsmej un vajā un kad par jums izplata melus, jo jūs Man sekojat. 12 Priecājieties par to! Priecājieties! Jo liela atlīdzība jūs gaida debesīs. Un atcerieties, ka arī pravieši reiz tika vajāti.

Citos tulkojumos rakstīts: "Svētīgi tie, kas...", bet man šeit saprotamāks šķiet mūsdienīgāks tulkojums.

Aplūkosim vērtības, kas izriet no teksta:

Man ir vajadzīgs Dievs

3 "Laimīgi tie, kas saprot, ka viņiem ir vajadzīgs Dievs, jo viņiem ir dota debesu valstība.

Tas, ka es atzīstu, ka man ir vajadzīgs Dievs, tā patiešām ir vērtība, kurai vajadzētu noteikt manu dzīvi, un to es novēlu arī mūsu draudzei. Mūsu draudzē mums ir vajadzīgs Dievs - gan plānošanā, gan lēmumu pieņemšanā, gan īstenošanā. Mums ir vajadzīga Dieva vadība.

Ja paskatās uz mūsu draudzi no malas un jautā, ar ko Leihlingenas Evaņģēliski brīvās baznīcas draudze ir īpaša? Vai tad mēs varam teikt, ka tai ir vajadzīgs Dievs un ka tā to apzinās?

Skumji?

4 Laimīgi ir tie, kas skumst, jo viņi tiks mierināti.

Skumji? Kādu vērtību mēs no tā varam iegūt?

Vai mums ir jāstaigā skumju un skumju sejā, lai apstiprinātu dažādas klišejas par baznīcu?

Nē, es domāju, ka šeit ir domāts tas, ka cilvēks neaizver acis uz citu rūpēm, problēmām un vajadzībām, bet dalās ciešanās un sēro kopā ar viņiem. Šeit ir runa par līdzcietību.

Mēs dalāmies savās bēdās, savās nastas, tā būtu liela vērtība mūsu kopienai.

Draudzīgi un pazemīgi

5 Laimīgi ir laipnie un pazemīgie, jo visa zeme būs viņu.

Citos tulkojumos ir teikts "laipni", bet ar to es neko nevaru īsti izdarīt. Šis vārds ir pārāk vecs pat man.

Tonis rada mūziku. Ja jums vienmēr izdodas būt draudzīgiem vienam pret otru, tad veidojas ļoti īpaša, pievilcīga atmosfēra. Protams, nepietiek tikai ar draudzīgumu, draudzīgumam jābūt dziļi iesakņotam attiecībās. Man ir sajūta, ka mēs esam uz pareizā ceļa.

Un pieticība: šodien es no tās izceltu šādu vērtību.

Otrs ir pretrunā ar manu viedokli, bet varētu būt pareizs. Varbūt es kļūdos.

Ja mēs internalizētu šo vērtību, tad, manuprāt, mēs izceltu sevi no mūsdienu pasaules.

Taisnīgums

6 Laimīgi tie, kas alkst un slāpst pēc taisnības, jo viņi to saņems pārpilnībā.

Es domāju, ka taisnīgums ir grūts temats. Mums bieži vien patīk pieprasīt taisnīgumu sev. Par citiem mums ne vienmēr tik ļoti rūp.

"Ja viņš to var izdarīt, tad arī es varu," es esmu dzirdējis sakām pieaugušos un varbūt pat pats esmu to teicis.

Iespējams, mēs šeit neko nesasniegsim ar cilvēcisko taisnīgumu.

Kā ir ar Dieva taisnīgumu? Mēs visi esam vainīgi Dieva priekšā, visi esam grēcinieki, un caur Jēzu Kristu mēs esam piedzīvojuši Dieva piedošanu. Un tas ir Dieva taisnīgums.

Protams, tā ir mūsu dzīves un draudzes vērtība: piedošana. Mēs esam pacietīgi viens pret otru un esam gatavi piedot.

Protams, daži konflikti ir sarežģītāki, un mums par tiem ir jārunā, tas ir skaidrs, bet kā pamatvērtību es uzskatu "piedošanu" par labu.

Žēlsirdība

7 Laimīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi piedzīvos žēlsirdību.

Žēlsirdību es redzētu kā dzīvu sapratni, palīdzību un atbalstu.

Mēs jau runājām par "žēlsirdību" punktā "žēlsirdība", un šis punkts ir balstīts uz to.

Ne katrs var atrisināt visas savas problēmas, mēs bieži vien sasniedzam savas robežas. Un tāpēc mums ir sapratne par mūsu vājībām, mēs viens otram palīdzam un esam viens otram līdzās. Mūsdienās tas notiek pietiekami bieži. Un tā ir mūsu kopienas vērtība.

Tīra sirds

8 Laimīgi tie, kam ir šķīsta sirds, jo tie redzēs Dievu.

Katrā tulkojumā šeit ir rakstīts "tīra sirds".

Šis punkts man bija visgrūtākais. Kas ir tīra sirds?

Tuvākais, kas man ienāca prātā, bija tas, kas ir tīras sirds pretstats, proti, slēpti motīvi un nodevība.

Vai mēs spējam draudzē izturēties cits pret citu bez slēptiem motīviem (cerams, ka pat bez viltus nodevības)?

Protams, tas nozīmētu arī to, ka mēs kaut kā risinām un noskaidrojam neērtos jautājumus un viedokļu atšķirības. Iespējams, to var izdarīt draudzīgā un pieticīgā veidā.

Tad formulētā vērtība būtu šāda: mēs rīkojamies cits ar citu bez slēptiem motīviem.

Censties panākt mieru

9 Laimīgi tie, kas tiecas pēc miera, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.

Citos tulkojumos ir rakstīts "miera veidotāji". Personīgi es uzskatu, ka šis formulējums ir pārspīlējošs. "Tiecieties pēc miera", kas man joprojām der.

Mēs dzīvojam diezgan sašķeltā sabiedrībā, īpaši politiski un sociāli. Un ar Korona starpniecību šīs šķelšanās ir šķērsojušas arī grupas un ģimenes, kas citkārt jutās piederīgas kopā.

Vai mēs kā kristieši vai kā draudze varam dot savu ieguldījumu, lai pārvarētu sašķeltību, lai patiesi nomierinātu konfliktus?

Man šķiet, ka miers starp līdzcilvēkiem ir svarīga vērtība arī mums kā draudzei. Vai mēs varam būvēt tiltus un atjaunot attiecības?

Tieši šajā brīdī es īpaši apzinos pirmo vērtību no Kalna sprediķa: man ir vajadzīgs Dievs.

Vajāšana?

10 Laimīgi tie, kas tiek vajāti, jo tie dzīvo Dieva taisnībā, jo tiem piederēs debesu valstība. 11 Laimīgi jūs, kad jūs izsmej un vajā, un kad par jums izplata melus, jo jūs Man sekojat. 12 Priecājieties par to! Priecājieties! Jo liela atlīdzība jūs gaida debesīs. Un atcerieties, ka arī pravieši reiz tika vajāti.

Mūsu uzdevums joprojām ir turpināt runāt par Jēzu Kristu, pat ja daži uzskata, ka tas neatbilst mūsdienu pasaulei.

Protams, runa nav par to, lai kaut ko darītu neērti, kā varbūt pirms 40 gadiem. Katrai paaudzei ir jāatrod savs veids, sava valoda, savas metodes, kā stāstīt citiem par Jēzu Kristu. Sākumā pieminētais Lielais uzdevums no Mateja ev. 28:18-20 joprojām ir spēkā arī šodien.

Un man ir svarīgi, lai cilvēki arī turpmāk par draudzi teiktu: "Viņi stāsta par Jēzu Kristu", lai kādā formā tas būtu.

Kultūra

Tagad es kā piemēru esmu pārcilājis Kalna sprediķi, koncentrējoties uz "vērtībām".

Mājās es salīdzināju arī dažu draudžu vērtības, "Treffpunkt Leben Erkrath", Kristus baznīcas Ratingenā un Federācijas atjaunošanas programmas vērtības. Tas bija patiešām aizraujoši, līdzības un arī atšķirības, bet tas būtu pārsniedzis šodienas apjomu. Paskatieties to mājās.

Pirms es beigšu, es gribētu citēt kādu teikumu no vadības pasaules. Šo teikumu man teica Marc Stoßberg no Erkrath.

Kultūra ēd stratēģiju brokastīm

Šis teikums ir no vadības teorijas guru Pētera Drukera.

Kultūra ietver kopīgās vērtības, normas un uzskatus mūsu kopienā. Tā nosaka, kā mēs izturamies cits pret citu un apmeklētājiem.

Galu galā kultūru var uzskatīt par vērtībām, pēc kurām mēs dzīvojam. Ja mēs izstrādāsim vērtības un vienkārši uzkarināsim tās pie sienas, no tā nebūs nekāda labuma. Ja mēs tās īstenosim, tās mainīs mūsu draudzes kultūru un piesaistīs cilvēkus. Dzīva kristietība vienmēr ir bijusi labākā liecība.

Kopsavilkums

Es apkopoju:

Sākumā mēs aplūkojām vērtības korporatīvajā pasaulē un redzējām, ka patiesā vērtība ir peļņa, kas ir saprotama.
Pēc tam mēs domājām par to, vai un kādas vērtības ir svarīgas draudzei. Šim nolūkam mēs aplūkojām Kalna sprediķa sākumu.
Mēs apzināmies, ka mums ir vajadzīgs Dievs.
Mēs dalāmies savās rūpēs un problēmās (līdzjūtība).
Mēs laipni izturamies cits pret citu. Un pazemība šajā laikmetā var nozīmēt: es nopietni apsveru, ka otram cilvēkam varētu būt taisnība, pat ja viņš man nepiekrīt.
Mēs vēlamies būt gatavi cits citam piedot un tādējādi alkstam un alkstam pēc Dieva taisnīguma.
Mums ir izpratne par mūsu vājībām un mēs palīdzam viens otram.
Mēs runājam viens ar otru bez slēptiem motīviem.
Mēs tiecamies pēc miera, lai pārvarētu šķelšanos, atrisinātu konfliktus un veidotu jaunas savstarpējās attiecības.
Mēs stāstām par Jēzu Kristu.
Mūsu draudzes kultūra ietver mūsu draudzes kopīgās vērtības, normas un uzskatus. Kā mēs vēlamies dzīvot draudzē nākotnē?