Ievads
Šādas sprediķa daļas ir iekļautas Ziemassvētku vecīša lugā. Skaidrojuma nolūkos ir sniegts īss apraksts par to, kas notika pirms sprediķa daļas.
Vai mēs ļautu Jēzum ienākt?
Marija un Jāzeps klauvēja pie krodziņa, un krodzinieks piedāvāja viņiem pārnakšņot kūtī, jo viss pārējais bija pilns.
"Kopmītne ir pilna, bet stallī vēl ir vieta," teica kopmītnes pārzinis.
Tā parasti iztēlojas tā laika situāciju. Bībeles tekstā ir tikai teikts (Lūkas 2, 6.7; Jaunā Derība):
Iespējams, ka tā bija hostelis mamma, nevis tētis. Taču pāris acīmredzot tika uzņemts naktsmītnē, lai gan tur īsti nebija brīvu vietu.
Mēs varam nedaudz nojaust, kāpēc tie tika iekļauti.
Tā varētu būt bijusi līdzjūtība, jo Marija bija manāmi smagi stāvoklī.
Iespējams, tā bija arī sava veida ebreju solidaritāte. Šī romiešu skaitīšanas likuma dēļ visdažādākajiem cilvēkiem Jūdejā nācās doties diezgan nelietderīgos ceļojumos, un tas, iespējams, radīja lielu haosu. Un tautieši cits citam palīdzēja.
Vai arī hosteļa priekšnieks bija vienkārši uzņēmīgs. Acīmredzot tajā laikā pilsētā bija naktsmītņu piedāvājuma tirgus. Iespējams, ka viesu nama saimnieks katru mazo istabiņu savā graustā pārvērta naudā. Tad kāpēc ne arī stallis?
Ko mēs būtu darījuši, ja mēs būtu bijuši kopmītņu priekšnieki?
Kurš motīvs būtu bijis mūsu?
Vai arī mēs tos būtu noraidījuši ar vārdiem: "Tas ir pilns, tas nav iespējams, jo tas ir pretrunā ar noteikumiem".
Ja jau iepriekš būtu bijis zināms, ka bērns ir Dieva Dēls, tad, iespējams, katrs būtu pat atvēlējuši savu istabu.
Iespējams, viesnīcas saimnieks pat pats būtu pārcēlies uz staļļu un atvēlējis Marijai un Jāzepam savu istabu.
Ja vien viņš būtu zinājis!
Šo jautājumu Jēzus vēlāk, jau būdams pieaugušais, atkal aplūko sprediķī, kad runā par taisnajiem un netaisnajiem (Mt.ev.25:34-40; NL):
Prieks kopumā
Pēc eņģeļa vēstījuma dzirdēšanas gani nolemj doties uz Bētlemi.Pēc tam draudze dzied dziesmas: "Priecājies, pasaule, Kungs ir klāt" un "Pirmais Noēla".
Eņģelis ir pasludinājis labas ziņas visiem cilvēkiem. Citos Bībeles tulkojumos ir rakstīts, piemēram, "Es pasludinu jums lielu prieku" vai "Es nesu jums labas ziņas, kas iepriecinās visu tautu".
Nesen dzirdēju sarunu starp kolēģiem, un viens no viņiem teica, ka viņam radies iespaids, ka baznīca vienmēr ir saistīta ar nāvi. Viņam pašam patīk dzīvot, kā viņš pats saka, un šī drūmā atmosfēra dažās baznīcās viņam šķiet dīvaina.
Es ceru, ka tas neattiecas uz jums šeit, pie mums. Šodien ir liels prieks, kas tajā laikā tika pasludināts visiem cilvēkiem, arī jums, ikvienam, kas šodien ir šeit.
Kas vispār ir prieks?
Prieks ir prāta stāvoklis vai primārā emocija, kas rodas, reaģējot uz patīkamu situāciju vai atmiņu par šādu situāciju. Atkarībā no intensitātes tā izpaužas kā smaids, smiekli, prieka sauciens vai rīcība.
Tā teikts Vikipēdijā (https://de.wikipedia.org/wiki/Freude), bet patīkama situācija? Vai tā?
Protams, ir arī tāds situatīvs prieks, piemēram, kad jums izdodas kaut kas sarežģīts. Vai kad jums piedzimst bērns? Vai arī līdzjutējs priecājas, kad futbola klubs uzvar spēlē. Dažreiz jūs vienkārši esat apmierināts ar mazumiņu.
Taču ar priecīgām situācijām ilgtermiņā nepietiek. Tad tu vienkārši dzīvo no notikuma līdz notikumam.
Kā ir ar "dzīvesprieku"? Tas ir kaut kas pastāvīgāks. Vai var būt kaut kas tāds? Neraugoties uz visiem kāpumiem un kritumiem, kas vienmēr ir, tā būtu pamatā pozitīva dzīve, varbūt atbalsta sajūta.
Bet tas viss šķiet nedaudz neskaidrs.
Iespējams, jūs varat pievērsties "prieka" tēmai no otras puses.
Kas jums laupa prieku? Vai kas neļauj gūt prieku?
Skaudība, nepateicība, neapmierinātība - tās ir sajūtas, kas nāk prātā.
Parasti tā jūtaties tad, ja uzskatāt, ka kāds cits ir vainīgs jūsu situācijā. Iespējams, arī citi cilvēki apgrūtina jūsu dzīvi.
Taču es uzskatu, ka tas lielā mērā ir atkarīgs arī no jums, vai jums tas patīk vai nē.
Es gribētu aplūkot Bībeles fragmentu par šo tēmu (1.Tes.5:16-18; Jaunā Derība), kurā ir trīs aicinājumi:
Sāksim ar trešo pamudinājumu: "Pateicieties Dievam ikvienā situācijā."
Es nedomāju, ka tas nozīmē, ka jums ir jāpateicas Dievam par katru sliktu pieredzi. Tas arī būtu mazliet disfunkcionāli, un arī Bībelē ir pārāk daudz tradicionālo lūgšanu, kurās cilvēki sūdzas Dievam par savu situāciju un likteņa triepieniem un pat paceļ rokas. Piemēram, Bībelē ir vesela grāmata "Raudu dziesmas", kur cilvēki sten un sūdzas.
Es domāju, ka runa drīzāk ir par to, lai neaizmirstu, par ko var būt pateicīgs, neskatoties uz visām nelaimēm un likteņa triecieniem. Ar pateicību raudzīties uz Dievu palīdz mums pārdzīvot bēdas, ciešanas un dusmas, kā arī palīdz mums būt reālistiskiem pret sevi pat ekstrēmās situācijās. Un šī fundamentālā pateicība palīdz mums arī pārvarēt skaudību un kļūt no tās brīvākiem. Un tas ir tā vērts, jo mēs visi zinām, ka skaudība var novest līdz neprātam.
Turpināsim atpakaļ pie otrā aicinājuma: "Nepārstājiet lūgt."
Daudzi cilvēki par lūgšanu domā kā par rituālu, kura laikā jūs sacerat iegaumētus teikumus. Patiesībā Bībelē nekas tāds nav aprakstīts. Ir dziesmas, ko dzied kopā un kas var būt lūgšanas, un ir arī divas Kunga lūgšanas versijas, kas ir sava veida lūgšanu projekts, ceļvedis, kad jums nav vārdu.
Es to vairāk redzu tā, kā teikts Psalmā 62:9; NL:
Visu, kas jūs apgrūtina, un visu, kas jūs dara laimīgus, jūs varat nodot Dievam lūgšanā. Atrodiet klusu stūrīti un izlieciet Viņam savu sirdi. Pastāstiet Viņam visu!
Jūs varat arī nodot viņam to, ko esat darījis nepareizi, kur esat sāpinājis cilvēkus, un lūgt viņu rast situācijas risinājumu, kā arī lūgt spēku atvainoties.
Arī sirds izliešana Dievam var atrisināt neapmierinātību, jo tad lietas beidzot tiek izrunātas, un tu pats vari saprast lietas, kuras iepriekš esi centies apslāpēt.
Protams, jūs varat runāt arī divatā un lūgt Dievu kopā ar kādu uzticamu kristieti, ja jūtat, ka nespējat tikt galā viens pats.
Un tad mēs nonākam pie pirmā pamudinājuma: "Vienmēr esiet priecīgi."
Protams, runa nav par nepatīkamo lietu apspiešanu dzīvē. Es jau teicu, un ikviens saprot, ka vienmēr būs skumju un ciešanu brīži, varbūt pat dusmas, un ar to ir jāsaskaras.
Bet, ja jums ir ne tikai pamata pateicība, bet arī pamata dzīvesprieks, tad grūtiem laikiem ir sava vieta dzīvē, bet tie neiziet ārpus kontroles.
Un tas ir iespējams. Tieši par to runā eņģelis Ziemassvētku stāstā, pasludinot lielo prieku. Caur šo Jēzu Kristu, kura piedzimšanu mēs katru gadu svinam, mēs varam runāt ar Dievu kā ar draugu, mēs varam Viņam atnest visas savas rūpes, bēdas un priekus, un mēs varam nākt pie Viņa arī ar savu nepareizo uzvedību, patiešām ar tām sliktajām lietām, ko mēs diemžēl dažkārt darām tīši vai netīši, un Viņš mums piedos un kopā ar mums dosies ceļā uz pārmaiņām uz labo pusi.
Prieks līdz pat mājām pie mums
Austrumu gudrie atstāj Hērodu.Draudze dzied divus pantus no dziesmas "Zvaigzne virs Betlēmes".
Mēs jau esam daudz redzējuši un dzirdējuši par prieku. Vai jūs jau ar nepacietību gaidāt atgriešanos mājās? Varbūt dāvanas?
Esmu precējies jau vairāk nekā 20 gadus, un jau pirms laulībām manas sievas ģimenē bija skaidrs, ka pieaugušie Ziemassvētkos vairs nedāvina viens otram dāvanas, izņemot laulātos. Tas arī var būt saprātīgi, jo, ja kaut ko gribas, var vienkārši nopirkt.
Mēs ar brāli vienojāmies, ka nevēlamies, lai tā būtu manā ģimenē, un mēs vienmēr Ziemassvētkos viens otram dāvinām Tinnef. Visforšākā dāvana, ko jebkad no viņa esmu saņēmis, bija elektriskā Nerf pistole. Pagājušajā gadā es viņam uzdāvināju ar pulti vadāmu raķeti. Es to dabūju ļoti lēti internetā.
Es zinu, ka dāvanas nav Ziemassvētku būtība, un tas vienmēr tiek kritizēts, šī komerciālisma un dāvanu pārpilnība. Un kā pretstats tam vienmēr tiek teikts, ka Ziemassvētki ir ģimenes svētki, ka tie ir par sadraudzību ar citiem utt.
Taču ar sabiedrību ne vienmēr ir tik viegli. Tā joprojām ir tradīcija, ka paplašinātas ģimenes locekļi Ziemassvētkos apmeklē viens otru. Man personīgi ir paveicies, mēs diezgan labi sadzīvojam, bet tā droši vien nav visās ģimenēs.
Iespējams, tāpēc daži cilvēki jau tagad ir stresā, domājot par to, kā svētku laikā apkalpot visus savus radiniekus un viesus.
Lielais prieks, ko eņģelis mums apsolīja, ne vienmēr piepildās.
Es ceru, ka jums būs patiesi brīnišķīgi svētki, ka jums labi klāsies ar ciemiņiem un ka jūs saņemsiet dāvanas, kas jūs iepriecinās.
Un es ceru, ka šis Jēzus, kura dzimšanas diena patiesībā ir Ziemassvētki, jūs neatlaidīs. Prieks, ko eņģelis pasludināja toreiz, ir patiess. Jēzus Kristus vēlas dāvāt jums fundamentālu dzīves prieku un pateicību un nest jūs gan labos, gan sliktos laikos, gan priekā, gan arī bēdās un ciešanās.
Un, īpaši Ziemassvētkos, izlieciet savu sirdi Viņam, jo Viņš vēlas būt jūsu patvērums.
Svētības
5. Mozus 4, 6, 24-26; NL