Ievads
Pirms dažām nedēļām es iepazinos ar jaunu akronīmu.
Tas lika man aizdomāties, kāda ir atšķirība starp akronīmu un saīsinājumu?
Vai jūs zināt? Man nācās to izpētīt. Akronīms ir jauns vārds, kas izveidots no saīsinājuma, savukārt saīsinājums ir burtu saraksts. Piemēram, ASV ir saīsinājums, bet NASA ir akronīms, jo to izrunā kā jaunu vārdu. Patiesībā NASA nozīmē "Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde", taču to neizrunā "N", "A", "S", "A", bet gan NASA.
Nelietderīgs jautrs fakts sākumā, bet tas nav svarīgi.
Akronīmu, par kuru mēs šodien runāsim, sauc par "VUCA".
Vai kāds to zina?
Es to nezināju vēl pirms aptuveni divām nedēļām. Domāju, ka pirmo reizi to dzirdēju kādā podkāstā par draudžu dibināšanu, bet neesmu pārliecināts.
"VUCA" angļu valodā, protams, nozīmē "Volatility", "Uncertainty", "Complexity" un "Ambiguity" (svārstīgums, nenoteiktība, sarežģītība un neskaidrība), un tas raksturo mūsdienu lielo pārmaiņu dinamiku un ātrumu.
- Volatilitāte: Izmaiņas ir ļoti straujas un apjomīgas.
- Nenoteiktība: Pastāv augsta nenoteiktības pakāpe attiecībā uz nākotnes notikumiem un norisēm.
- Sarežģītība: Pasaule ir kļuvusi arvien sarežģītāka un savstarpēji saistīta.
- Neskaidrība: Informācija var būt neviennozīmīga, un bieži vien pastāv dažādas interpretācijas un perspektīvas.
Šie apgalvojumi, manuprāt, diezgan labi raksturo mūsdienu pasauli, un tajā arī slēpjas izaicinājumi mums kā kristiešiem, mūsu draudzei un, protams, jaunajai vadībai.
Jaunajā zemē...
Tomēr es domāju, ka vismaz daļēji mēs varam atrast VUCA piemēru arī Bībelē. Es lasīju 1. Mozus 12:1-5; NLTaču mūsdienās šie laiki lielā mērā ir pagājuši, īpaši pateicoties kristiešu apņēmībai, un šodienas sprediķim šī tēma nav aktuāla.
Tas sākas ar neskaidrību par Ābrahāmu. Iespējams, viņš būs bijis spējīgāks nekā mūsdienu vidējais 75 gadus vecais cilvēks, jo Bībele saka, ka tolaik cilvēki vidēji kļuva vēl vecāki nekā mūsdienās, bet tas joprojām ir mājas pilns nams, lai šajā vecumā visu atstātu aiz sevis.
"Atstāj savu māju, savus radiniekus un savu plašo ģimeni un ej pirmais. Tad es jums parādīšu ceļu."
Tas nav nedrošāk par to.
Galu galā mēs bieži vien nezinām, kur tas viss ved. Ko nesīs nākotne? Ko nesīs straujais tehnoloģiju attīstības temps? Ko radīs klimata pārmaiņas? Kā sociālās pārmaiņas ietekmēs mūs kā draudzi?
Pirms aptuveni 20 gadiem es biju teoloģijas pamatkursā kopā ar metodistiem, un metodisti liturģiju un tradīcijas vērtē daudz augstāk nekā mēs. Viens no viņiem teica, ka cilvēki no citām vietām uzskata, ka ir lieliski, ka visās metodistu draudzēs ir vienādas procedūras un simboli. Jūs uzreiz atrodat savu ceļu.
Tā tas ir arī citās draudzēs: Galvenais ir tas, ka viss paliek tāds, kāds ir, tik skaisti pazīstams. Tās pašas dziesmas kā pirms simts gadiem utt. Šādās draudzēs par modernu tiek uzskatīta tāda dziesma kā "Paldies par šo labo rītu", kas tagad ir vairāk nekā 60 gadus veca.
Bet vai tas darbojas arī VUCA pasaulē?
Ar Dievu
Ābrams bija ceļā uz nezināmo (1. Mozus 12:6-9; NL):
Interesanti, ka ebreju vārds "pielūgt" var nozīmēt arī "aicināt", tāpēc citā tulkojumā (NEÜ) šeit ir rakstīts:
Viņš nezina ne kur, ne kāpēc, bet viņš turas pie Dieva un pat liecina par Viņu kanaāniešu priekšā.
Bads
Kas notiek tālāk? (1. Mozus 12:10)
Tas ir tēls par nepastāvību. Labi, no teksta mēs nevaram pateikt, cik ātri tas notika, bet situācija pasliktinājās tik ļoti, ka viņš salauza teltis un pārcēlās uz Ēģipti ar visu savu saimi. Vai tas bija pareizs lēmums, šodien nav iespējams spriest. Bada apmēri, iespējams, bija ārpus viņa kontroles, viņš acīmredzot vairs nespēja tikt galā ar situāciju uz vietas, tāpēc pārcēlās prom, uz bagāto Ēģipti, kur vienmēr ir pārtika.
Bet tā tas notiek arī ar mums. Kāds ir visa tā apmērs? Vai nākotnē naudas pietiks? Viss kļūst arvien dārgāks. Un karš! Vai kādu dienu tas nāks pie mums? Pārmaiņu mērogs var būt biedējošs. Citi baidās no imigrācijas. Vēl citi gribētu pagriezt laiku atpakaļ uz 90. gadiem. Tad viss bija vienkāršāk, vismaz mūsu atmiņās.
Turklāt šķiet, ka šīs pārmaiņas notiek milzīgā ātrumā.
Kā tikt galā ar briesmām
Abrams saskata briesmas un pieņem lēmumu:
Man personīgi tas nešķiet pareizi. Godīgi sakot, tas ir arī mazliet gļēvi, un es nedomāju, ka viņš to pārdomāja līdz galam.
Taču viņš nekad iepriekš nav bijis šādā situācijā, un tā ir ļoti sarežģīta situācija.
Viņam ir vajadzīga pārtika - gan viņa cilvēkiem, gan viņam pašam. Bet viņš baidās. Ēģiptieši acīmredzot bija tādā situācijā, ka varēja darīt, ko gribēja. Vai viņa bailes bija pamatotas, vai arī tās bija tikai aizspriedumi pret ēģiptiešiem, mēs nezinām. Saskaņā ar Bībeles teikto Ābrāms nekad iepriekš nebija bijis Ēģiptē, un tagad viņam ir jāsastopas ar kultūru, kas viņam ir sveša, un kā viņam būtu jārīkojas?
Kad lietas kļūst sarežģītas, aizspriedumi, protams, palīdz, jo tie noved pie vienkāršiem risinājumiem.
Tas pietiekami bieži notiek arī mūsu gadījumā. Kad lietas kļūst pārāk sarežģītas, mēs meklējam vienkāršus skaidrojumus.
Kurp mēs ejam tālāk?
Jā, pirms vairāk nekā četriem tūkstošiem gadu līdztiesība nebija tik tālu. Taču, raugoties no savas perspektīvas, kas, protams, pēc mūsdienu standartiem ir nedaudz traucēta, faraons rīkojās taisnīgi. Viņš dāvā Abramam daudz vērtīgu dāvanu savai šķietamajai māsai.
Tagad šī situācija ir patiešām sarežģīta, taču, neraugoties uz šo absurdo lēmumu neapskaužamā situācijā, Dievs iejaucas. Un tur Dievs ir tāds pats kā toreiz un tagad.
Interesanti, ka nekur nav teikts, ka viņam bija jāatdod dāvanas, bet nākamajā nodaļā ir aprakstīts, ka Ābrāms bija ļoti bagāts.
Es arī neesmu pārliecināts, ka Ābrahāma sākotnējās bailes bija pamatotas. Vai faraons tiešām būtu licis viņu nogalināt, ja viņš nebūtu melojis? Man šis faraons tāds nešķiet, bet, protams, cilvēks to nezina.
Dievs neatstāja Abramu, lai gan viņa lēmums noteikti bija apšaubāms.
Jāņa evaņģēlija 16:33 Jēzus Kristus saka:
Citos tulkojumos ir teikts: "vai jūs baidāties", "vai jūs tiksiet apspiesti", "vai viņi uz jums izdarīs spiedienu" utt. Bet Jēzus ir uzvarējis pasauli.
Un, tāpat kā Ābrahāma gadījumā, tas attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad jūs visu darāt pareizi, bet arī tad, kad spiediena ietekmē pieņemat neoptimālus vai pat nepareizus lēmumus. Jēzū Kristū mēs varam iegūt mieru.
Atdalīšana
Nākamajā nodaļā Abramam ir greznības problēma. Viņam un viņa brāļadēlam ir tik daudz lauksaimniecības dzīvnieku, ka viņi vairs nevar palikt kopā. Abiem viņu ganāmpulkiem vienkārši nepietika vietas. Elberfeldera Bībele to ļoti skaisti tulko (1. Mozus 13:6; ELB):
Es gribētu, lai man reizēm būtu tāda problēma ;-)
Bet tas noved pie šķiršanās no sava brāļadēla, kas noteikti nebija tik liela. Abrams tomēr ir ļoti mierīgs šajā jautājumā, tāpēc viņš atstāj lēmumu Lota ziņā. Man tas šķiet ļoti pieklājīgi.
Lota lēmuma pieņemšanas process ir interesants (1. Mozus 13:10-13; NL):
Šeit ir mazliet iepriekš minētās neskaidrības par šo zemi, ko izvēlas Lots. "Kā Tā Kunga dārzs", nu, tā ir īpašība. Var saprast, kāpēc Lots izvēlas šo zemi.
Viņam ir izvēle, un viņam ir jāizlemj ne tikai par sevi, bet par visu savu saimi. Un "kā Tā Kunga dārzs" noteikti ir ļoti vilinošs.
No otras puses, Sodomas iedzīvotāji bija ļoti ļauni un smagi grēkoja pret Dievu. Vai viņam vajadzēja turēties tālāk? No otras puses, viņam nav jādzīvo pilsētā, viņš var turpināt dzīvot teltīs.
Mēs zinām, ka Lots pārcēlās uz Sodomu un tur uzcēla māju. Tas nedaudz garāmejot tiek pieminēts 1. Mozus 14. nodaļā, kad tiek aprakstīts karš starp dažādiem šīs teritorijas ķēniņiem (1. Mozus 14:11,12; NL):
Man ir aizdomas, ka Lots savus ganāmpulkus pārvērta naudā un tādējādi nodrošināja sev labu dzīvi ar jauku māju pilsētā, jo tikai tā es varu izskaidrot to, ka svešzemju karavīri sagrāba visu viņa īpašumu.
Diez vai svešzemju karavīri būtu paņēmuši visus lopus. Es atzīstu, ka tā ir neliela kombinācija un spekulācija, taču man tā šķiet ļoti ticama.
Tas liek aizdomāties, cik lielā mērā ir jēga zemes izvēlei, kas bija kā Kunga dārzs.
Mēs, protams, zinām, ka pēc tam 1. Mozus grāmatas 19. nodaļā Sodoma tika iznīcināta. Lots ar sievu un meitām tika izglābts, lai gan Lota sieva bēgšanu neizdzīvoja. Un arī visa viņa manta pazuda, kas, starp citu, liecina par to, ka viņam vairs nebija milzīgu ganāmpulku uz zemes ārpus pilsētas.
Atskatoties atpakaļ, kā Bībeles lasītājam ir viegli negatīvi vērtēt Lota lēmumu par Jordānas ieleju pie Sodomas un Gomoras. Starp citu, retrospektīvi vienmēr ir viegli vērtēt lēmumus.
Viņam bija daudz lopu, liela saimniecība, un zeme bija kā Kunga dārzs. Tā viņam bija svarīga informācija. Tas, vai cilvēki Sodomā bija ļauni, acīmredzot viņu neinteresēja. Vēlāk viņš, iespējams, uzzināja, ka labprātāk dzīvotu pilsētā, kas pirmo informāciju padarīja mazsvarīgu, bet otrā informācija, kuru sākumā viņš acīmredzot neuztvēra nopietni, ļoti apgrūtināja viņa dzīvi.
Man arī šķiet, ka Lotei šeit ir grūti piedēvēt kādus nepareizus motīvus. Dažkārt šādus nepareizus motīvus mēdz piedēvēt kādam, kura dzīve kaut kādā veidā ir neveiksmīga. "Viņam jau no paša sākuma bija pilnīgi nepareizs domāšanas veids."
Bet, kad tu esi pa vidu, tev ir jāpieņem lēmumi, un tie var izrādīties nelabvēlīgi, atskatoties atpakaļ.
Ceļš
Jāņa evaņģēlija 14:2-6; NL Jēzus Kristus izmanto ceļa tēlu:
Mums ir jāzina, kur mēs pamatā ejam, tas ir skats uz mūžību, ko mēs nekad nedrīkstam zaudēt.
Jēdzienam "ceļš" grieķu valodā ir līdzīga dubultā nozīme kā vācu valodā, proti, no vienas puses, pihes ceļš, pa kuru jāiet un jāceļo, un, no otras puses, ceļš pārnestā nozīmē, pa kuru cilvēks ceļo, piemēram, ar savu dzīvi.
Apustuļu darbos kristīgā ticība bieži tiek dēvēta par "ceļu" (piem., Ap.d.9:2). Mēs caur Jēzu Kristu un kopā ar Viņu esam uz pareizā, mūžīgā ceļa, kas ved uz Viņa Tēva mājām. Un mēs esam ceļā kopā ar Viņu arī šeit, uz zemes, pasaulē, kurā valda neskaidri, strauji mainīgi un sarežģīti apstākļi.
Un tam mums ir Bībele, kas mums palīdz un vada (Psalmi 119, 105; NL):
Kopsavilkums
Kopsavilkums:
- Nepastāvība: Abramu pārsteidza tik liela mēroga bads, ka viņš neredzēja citu izeju, kā vien atkal atstāt visu aiz muguras. Arī mēs piedzīvojam krīzes un pārmaiņas tādā mērogā, kas bieži vien mūs pārņem: Klimata pārmaiņas, karš, inflācija, straujais tehnoloģiju attīstības temps un vēl vairāk.
- Nenoteiktība: Abramam nācās pamest savu pazīstamo pasauli un doties nezināmajā. Arī mēs nezinām, kas mūs sagaida, bet, tāpat kā Ābrams pielūdza un sauca Dievu jaunajās vietās, mēs varam darīt to pašu.
- Sarežģītība: Abrams baidījās un pieņēma apšaubāmu lēmumu sarežģītā situācijā viņam svešā sabiedrībā. Tomēr Dievs stāvēja viņam blakus un izglāba viņu no šīs situācijas. Dievs ir tāds pats šodien, kāds Viņš bija toreiz, un arī mēs varam paļauties uz Viņu, kad mums ir jāpieņem lēmums.
- Neskaidrības: Lots par zemi Sodomā saņēma atšķirīgu informāciju un perspektīvas, un viņš šo informāciju sev interpretēja nepareizi un pieņēma nepareizu lēmumu. Bet to var novērtēt tikai pēc laika. Dievs viņu tik un tā izglāba.
- Mēs esam ceļā: kopā ar Jēzu ceļā uz mājokļiem, ko Dievs mums gatavo, un arī šeit, uz zemes, pat ja mēs ne vienmēr redzam, kurp mēs ejam. Bet ar Bībeli kā lukturi mūsu turpmākajiem soļiem tas var izdoties.