Ievads
Daži no jums zina, ka uzņēmumā, kurā strādāju, es četrus gadus biju arodbiedrības biedrs.
Mēs, veikala pārvaldnieki, četru cilvēku komanda, regulāri tikāmies ar personāla vadītāju, vadību un bijām pieejami kā kontaktpersonas visiem kolēģiem.
Protams, mēs bieži saskārāmies ar neapmierinātību, jo apmierinātie reti kad nāca un pauda savu apmierinātību. Cilvēki labprātāk sūdzas, nevis runā par to, kas ir labs.
Bet tas bija labi, arī šis laiks bija diezgan noderīgs. Mums izdevās izvietot problēmas un dažas no tām atrisināt. No neapmierinātajiem kolēģiem bieži dzirdējām par vienu problēmu. Tas bija jautājums par pārredzamību. Bieži vien runa bija ne tik daudz par to, ka cilvēki nepiekrita vadītāju pieņemtajiem lēmumiem, bet gan par to, ka viņi vēlējās saprast, kāpēc.
Un tieši par šo "caurskatāmības" tēmu es šodien vēlos ar jums pārdomāt.
Mūsu uzņēmumā laika gaitā ir izveidoti formāti, kuros regulāri tiek paziņoti un izskaidroti lēmumi, un, manuprāt, mēs esam uz pareizā ceļa. Un es to nesaku tikai tāpēc, lai kāds mūsu uzņēmuma vadītājs dzirdētu vai lasītu šo sprediķi ;-)
Dažiem var šķist, ka vēlme pēc pārredzamības ir nepamatota. Šefs maksā un nosaka, un darbiniekiem ir jāseko līdzi.
Tas darbojas tikai tajās nozarēs, kurās darba meklētāju ir vairāk nekā darba ņēmēju.
Lielākā daļa darbinieku vēlas saprast sava darba jēgu, uz ko tam jāiet, un vēlas domāt līdzi. Un tas ir iespējams tikai tad, ja tiek paziņota un izprasta savas darba jomas stratēģija un mērķis. Darbam kaut kādā veidā ir jābūt jēgpilnam, jo tad tas sagādā lielāku prieku. Un vadības lēmumu pārredzamības trūkums var ātri sagraut prieku.
Īpaši apņēmīgi cilvēki, kuri vēlas kaut ko mainīt, pēc tam aiziet, un tas parasti uzņēmumam nenāk par labu.
Pārredzamība Bībelē kopumā
Nevienā vācu Bībeles tulkojumā es neesmu atradis vārdu "caurspīdīgums". Bieži vien problēma ir tā, ka valoda strauji attīstās un nozīmi iegūst jauni vārdi, kas vēl nav iekļauti Bībeles tulkojumos.
Man bija saruna par to ar ChatGPT. Iespējams, esat par to dzirdējuši plašsaziņas līdzekļos; tas ir mākslīgais intelekts, mākslīgais intelekts, kas ir apmācīts, izmantojot daudz datu, un ar to var sarunāties, izmantojot rakstisku tērzēšanu gandrīz kā ar cilvēku.
Tas ir aizraujoši, dažkārt biedējoši, bet jūs varat to izmantot kā sparinga partneri, kas dažos gadījumos var parādīt jums jaunus skatupunktus uz šo tēmu. Es to neizmantošu kā patiesības avotu.
Reiz es viņam palūdzu vārdus, kuru nozīme ir līdzīga caurspīdīgumam un kuri ir atrodami Bībelē.
Teikums nāca no tērzēšanas bota:
Tomēr ir daudzi Bībeles panti, kuros tiek runāts par līdzīgiem jēdzieniem, piemēram, sirsnība, godīgums, integritāte, atklātība un atbildība, kas ir cieši saistīti ar pārredzamības ideju.
Tas zināmā mērā atbilst. Es viņam jautāju arī par politisko vadību un pārredzamību, kas bieži tiek pieminēta plašsaziņas līdzekļos, un izskanēja ar to saistītie termini "pārskatatbildība" un "atbildība".
Es vēlos kopā ar jums aplūkot dažus no šiem terminiem.
Atbildība
Tas ir līdzīgs, bet ne tāds pats. Atkal aplūkosim piemēru ar "uzņēmumu". Cilvēkam nav tiesību pieprasīt atbildību no lēmumu pieņēmējiem (īpašniekiem, vadītājiem).
Taču, ja tas ir iespējams, jūs pieprasāt zināmu pārredzamību. Jūs vēlaties zināt, kāda ir uzņēmuma nākotne, vai jums ir ekonomiska nākotne, vai tiek risināti jautājumi, kas jums palīdzēs profesionālajā jomā.
Pretējā gadījumā jāapsver iespēja mainīt uzņēmumu vai jāapsver iespēja to darīt.
Bībele Salamana pamācībās (Sal.pam.8:4; NEÜ) saka ļoti vienkārši:
Neviens neprasīs atbildību no karaļa vai, mūsdienās runājot, diktatora, autoritāra valdnieka. Jūs cerat, ka varbūt tas notiks, bet lielākoties tā nenotiek. Pat demokrātiskās valstīs dažkārt gadās, ka daži cilvēki, kuri ir pelnījuši atbildību, kaut kā izvairās no atbildības. Kad es domāju par to, cik daudz augsta ranga nacistu jaunajā Federatīvajā Republikā klusi turpināja savu politisko karjeru, redzu, ka tādu bija diezgan daudz.
Kad redzat, ka autoritārs valdnieks dzen valsti pie mūra, jums atliek tikai emigrēt.
Taču vārds "atbildība" Bībelē tiek lietots arī kontekstā ar cilvēka atbildību Dieva priekšā. Un Dieva priekšā visiem, pat diktatoriem un karaļiem, ir jāatskaitās par savu rīcību.
Tas ir ļoti pārsteidzoši aprakstīts Vēstulē ebrejiem 4:13:
Nekas nevar būt apslēpts no Dieva, mēs esam pilnīgi caurspīdīgi Viņa priekšā.
Mt.ev.12:35-37; NEÜ pat saka, ka cilvēkiem ir jāatskaitās par saviem vārdiem:
Tas varētu gandrīz vai biedēt, bet vismaz tie, kas pieder Jēzum Kristum, jau ir Viņa atbrīvoti. Uzskatīsim šādus pantus par pamudinājumu, nevis par spiedienu.
Jēdziens "atskaitīšanās" pastāv arī kontekstā, kad mēs atskaitāmies par savu cerību citiem.
Runa nav tikai par brīvprātīgu caurskatāmību, bet arī citiem ir tiesības saņemt pārskatu par mūsu ticību. Vismaz tā es saprotu 1. Pēt. 3:15; NEÜ:
Katram tas ir jāīsteno personīgi un savā autentiskajā veidā, tas ir skaidrs. Taču, manuprāt, tā ir mūsu atbildība.
Arī termins "atvērtība" šeit ir atbilstošs.
Īpaši uzsvērts tas ir arī 2. Korintiešiem 3:12; NEÜ:
Patiesībā man vēl ir tāls ceļš ejams, jo ne vienmēr ar tik lielu atklātību runāju par savām cerībām. Bet pieņemsim šādus pantus kā izaicinājumu un uzdosim arī sev jautājumu: vai mēs zināmā mērā dalāmies savā dzīvē, lai arī citi varētu redzēt, ka mums ir cerība un uz ko mēs ceram?
Kādi ir vēl līdzīgi vārdi par pārredzamību?
Sirsnība, godīgums, integritāte
Šie trīs kaut kādā veidā pieder kopā. Šos jēdzienus diez vai var nošķirt. Vārds integritāte ir atvasināts no latīņu valodas vārda "integer", kas nozīmē "neskarts", "neskarts", "vesels", "pilnīgs" un tamlīdzīgi.
Cilvēki, kas jums asociējas ar šādām īpašībām, šķiet uzticami.
Pretējais, piemēram, "negodīgs", "negodīgs", arī kaut kādā veidā nozīmē zināmu slēpšanu un līdz ar to arī necaurspīdīgumu.
It kā šie trīs vārdi "sirsnība", "godīgums", "godprātība" kaut kā atbilstu pārredzamībai.
2. Ķēniņu grāmatā 12. nodaļā ir interesanta epizode, kad ķēniņš Joašs vēlas labot templi. Šim nolūkam priesteris pie ieejas templī novietoja lādi, kurā noguldīja naudu, kas tika ienesta templī. Kad kaste bija pilna, uzraudzībā piepildīja maisu un nosvēra. Pēc tam to nodeva atbildīgajiem meistariem, kuri par to maksāja amatniekiem un pirka būvmateriālus, piemēram, koku un akmeņus.
Līdz šim tas bija normāli.
Bet tad nāca 2 Ķēniņu 12:16; NET šāds teikums:
Šajā gadījumā pārredzamības trūkums šķiet pozitīvs aspekts. Taču ir skaidra atšķirība starp atbildību un pārredzamību. Atbildība ietver kontroli, un bieži vien tai ir jābūt, jo naudu var izšķiest arī netīšu kļūdu dēļ.
Taču šie vīrieši, manuprāt, bija caurspīdīgi. Viņi ar priesteriem pārrunāja, kas un kā jāremontē, kā tas pēc tam izskatīsies un kāds ir atsevišķu darbu mērķis.
Ideāls risinājums ir rīkoties tā, lai pārskatatbildība neradītu problēmas. Tā tas ir aprakstīts 1. Pēt. 2:12:
"Nevainojams", protams, ir stingrs standarts. Citos tulkojumos ir teikts "taisnīga dzīve", "priekšzīmīga", "labas pārmaiņas", kas arī neizklausās vieglāk. Runa nav ne par perfekcionismu, ne par pretendēšanu uz perfektu pasauli. Vajadzētu būt pārredzamam un laiku pa laikam atzīt savas neveiksmes. Kādu dienu man iedegās sarkana gaisma, jo es kavēju un biju nesakoncentrējies. Tas bija muļķīgi, man nevajadzēja mēģināt šķērsot krustojumu.
Nevainojamai dzīvei vajadzētu būt mūsu mērķim, bet ne mērķim, ko var sasniegt dažu nedēļu laikā, bet drīzāk ceļvedim, vispārējam dzīves virzienam. Un "nevainojams" nenozīmē darīt visu pareizi, bet gan kļūt līdzīgam Jēzum Kristum.
Pārredzamība attiecībās
"Pārredzamība" ir arī attiecību jautājums.
Es lasīju no Efeziešiem 4:23-25; NGÜ:
Citos tulkojumos tā vietā, lai "atmet jebkādu melus", ir teikts daudz atklātāki: "atmet melus" vai "pārstāj melot". Pirms daudziem gadiem, kad mums vēl bija kastītes katram draudzes loceklim priekšnamā, kāds reiz katrā kastītē ielika kartīti ar Bībeles pantu tulkojumā "Atmetiet melus...", un daži cilvēki bija ļoti sašutuši, jo redzēja, ka viņus sauc par meļiem. Iespējams, daži vēl atceras šo incidentu.
Uz šo pantu nedrīkst raudzīties pārāk viennozīmīgi. Galu galā šīs mācības mērķis ir savstarpēja solidaritāte.
Tas mūs ved pie tēmas par "pārredzamību". Vai mēs viens otram parādām, kā mums klājas un kas ir mūsu prātos?
Protams, jums nav jānoģērbjas visu priekšā, bet mums vajadzētu spēt dzirdēt vienam no otra, kas notiek, kādas krīzes kāds pārdzīvo, kādas rūpes, kādi uzdevumi, lai mēs varētu lūgt viens par otru un atbalstīt viens otru.
Mani patiešām kaitina, kad kristieši filmās tiek attēloti kā totāli noslēpuši savas problēmas. Visas problēmas tiek novērstas. Noteikti ir tādi kristieši, bet es vēl neesmu sastapis daudzus.
Ja mēs patiešām vēlamies atbrīvoties no viltus, tad mums ir jākļūst autentiskiem un arī mazliet caurspīdīgiem viens otra priekšā, jādalās savā dzīvē.
Svarīgi ir tas, ka nav nekā briesmīgāka, ja jums šķiet, ka esat vienīgais, kam ir problēmas, jo visiem pārējiem, šķiet, klājas labi.
Viens jautājums paliek atklāts:
Cik caurspīdīgs ir Dievs?
Tas nav vienīgais jautājums, kas paliek atklāts, taču tas ir interesants.
Ir saglabājušies vairāki fragmenti, kuros, piemēram, Jēzus atklāti runāja ar saviem mācekļiem un paziņoja par savām ciešanām, krustā sišanu un augšāmcelšanos. Pētera atbilde uz to bija noraidoša (Mk 8:32; NGÜ):
Dažreiz mēs nespējam izturēt pārredzamību un nevēlamies dzirdēt patiesību.
Un dažkārt mēs to nemaz nespējam saprast. Jēzus runā par celibātu Mt.ev.19:1-12, un tur ir teikts (Mt.ev.19:11, NL):
Es uzskatu, ka šis apgalvojums attiecas ne tikai uz tēmu "celibāts". Mēs bieži iedomājamies, ka zinām tik daudz, bet mums ir vajadzīga Dieva palīdzība, lai saprastu tik daudz ko.
Interesants fragments par šo tēmu ir Jņ.ev.15:12-17; NL
Lielākā daļa no klātesošajiem noteikti jau ir lasījuši šo tekstu, un šis aicinājums mīlēt vienam otru tā, kā Jēzus mūs mīlēja, noteikti ir izaicinājums un mācīšanās visa mūža garumā. Taču šim apgalvojumam piekritīs ikviens kristietis.
Man šķiet, ka 14. pantā teiktais apgalvojums ir nedaudz neveikls:
Ja kāds cilvēks man to teiktu, es droši vien atbildētu: "Tad es negribu būt tavs draugs."
Es neuzdrošinātos to darīt ar Jēzu ;-) Un, ja aplūkojat šo pantu kontekstā, tas ir par pamācību mīlēt vienam otru, un jūs varat būt Jēzus draugs tikai tad, ja mīlat tos, kurus mīl arī Viņš. Un tad šis apgalvojums atkal iegūst jēgu.
Un tad vēl ir lieliskais 15. pants, kur Jēzus mūs sauc par draugiem, pamatojoties uz to, ka kalpi (vai kalpi, vergi) netiek uzņemti uzticībā, bet mēs esam. Tātad ne tikai Ābrahāms ir Dieva draugs, bet ikviens, kas pieder Jēzum Kristum. Jēzus mums pastāstīja visu, ko viņš dzirdēja no sava Tēva. Un šī pārredzamība ir draudzības zīme. Viņam nav jāsniedz mums atskaite, gluži otrādi, kā mēs dzirdējām iepriekš, bet Viņš mūs ievelk uzticībā. Es domāju, ka arī šis ir stāsts, kurā mums ir jāmācās visu mūžu, lai saprastu to, ko Dievs mums ir uzticējis caur Jēzu Bībelē.
Kopsavilkums
Es apkopoju.
- Vispirms mēs aplūkojām tēmu "caurskatāmība" kopumā un to, kuri Bībeles vārdi zināmā mērā atbilst šai tēmai.
- "Atbildība" bija vārds ar līdzīgu nozīmi. Atšķirība ir tāda, ka pārskatatbildību var pieprasīt vai nepieprasīt (autoritāri valdnieki vai pat uzņēmumu īpašnieki), savukārt pārredzamība ir brīvprātīga, bet ļoti nozīmīga.
- Mums visiem kādreiz ir jāsniedz atskaite Dievam, mēs esam pilnīgi pārredzami Viņa priekšā. Pateicoties Jēzum, mums nav jābaidās no atbildības.
- Citiem cilvēkiem ir atļauts pieprasīt atskaiti par mūsu cerībām. Tās ir viņu tiesības. Un mūsu cerība ir ļoti liela.
- Tad mēs nedaudz aplūkojām vārdus "sirsnība", "godīgums", "godīgums". Kad tu dzīvo šādā veidā, tev nav nekas jāslēpj, tāpēc tu dzīvo caurspīdīgi. No mums tiek prasīts dzīvot nevainojami, bet tas ir virziens, un mūsu mērķis ir kļūt līdzīgiem Jēzum.
- Pēc tam mēs aplūkojām pārredzamību attiecībās. Vēstulē efeziešiem 4:25 mums tika lūgts atmest savu viltus maldus, un šajā kontekstā tas nozīmē dalīties ar savu dzīvi, savām problēmām un uzdevumiem, nevis izlikties.
- Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, mēs aplūkojām Dieva caurskatāmību. Jēzus dažkārt runāja ļoti atklāti, un mācekļi, un līdz ar to arī mēs, ne vienmēr ar to sapratāmies. Dievs nav atbildīgs nevienam, bet Viņš ir pieņēmis mūs savā uzticībā un aicinājis mūs par saviem draugiem.