Ievads
Es uzzināju jaunu svešvārdu, kas nesen tika publicēts žurnāla "Geo" rakstā.
Vai kāds zina, kas tas ir? (Gaidiet atsauksmes)
Nu, tad es nebiju vienīgais, kuram ir šāda plaisa izglītībā ;-)
Pigmaliona efekts ir psiholoģiska parādība, kad paredzamais skolēna novērtējums tik ļoti ietekmē viņa sniegumu, ka tas tiek apstiprināts.
Piemērs:
1965. gadā ASV psihologi pētīja skolotāju un skolēnu mijiedarbību, veicot eksperimentu sākumskolā. Tur bija trīs klašu vilcieni - ātrajiem, vidēji ātrajiem un lēnajiem skolēniem; ASV tas ir diezgan izplatīts.
Skolotāji tika pārliecināti, ka bērnu snieguma potenciāla novērtēšanai tiks izmantots zinātnisks tests. Skolotājiem tika teikts, ka šis tests ļaus noteikt tos 20 % skolēnu klasē, kuri ir uz attīstības sasniegumu sliekšņa. Varēja sagaidīt, ka nākamajā mācību gadā šie skolēni uzplauks un uzrādīs īpašus sasniegumu uzlabojumus. Patiesībā 20 % skolēnu tika izvēlēti pilnīgi nejauši, izlozes kārtībā, bet bez skolotāju ziņas.
Veiktajā testā tika mērīts IQ, intelekta koeficients, un astoņus mēnešus pēc šī pirmā testa visu skolēnu IQ tika mērīts vēlreiz. Šo 20 % skolēnu, kuri tika atzīti par "ziedošiem", IQ palielinājās ievērojami vairāk nekā pārējiem.
Tikai skolotāji zināja par šo iespējamo potenciālu, tāpēc faktisko snieguma pieaugumu daļēji izraisīja skolotāju cerības.
Turklāt IQ līmenis visvairāk palielinājās bērniem, kuriem bija īpaši pievilcīgs izskats. Tāpat bija vērojams, ka skolotāji pozitīvāk vērtēja tā saukto ziedošo bērnu raksturu.
Par šo eksperimentu, metodēm u. c. tika izteikta pamatota kritika no citu zinātnieku puses, taču līdzīgus eksperimentus varēja atkārtot atkal un atkal daudzus gadus, vismaz daļēji. Kaut kādā veidā tas ir biedējoši.
Tikko aprakstītā eksperimenta priekšvēstnesis ir 1963. gadā veikts laboratorijas eksperiments, kurā studentiem žurkām bija jāatrod ceļš cauri labirintam. Visas žurkas ģenētiski bija viena un tā paša celma, bet pusei studentu pastāstīja, ka žurkas ir īpaši izaudzētas inteliģencei, bet otrai pusei teica, ka žurku celms ir īpaši stulbs.
Patiesībā šķietami gudrās žurkas labāk pārvarēja labirintus. Kaut kādā veidā studenti eksperimentētāji ietekmēja eksperimentālo žurku sniegumu.
Šie efekti pastāv arī negatīvā formā. Piemēram, ja jūs vairākkārt saskaraties ar aizspriedumiem un stereotipiem, jūs bieži vien tos pieņemat. Tas ir tā sauktais Andoras efekts, kas nosaukts Maksa Friša romāna "Andora" vārdā.
Iespējams, jums ir zināms: ja kādu vienmēr sauc par muļķi, pastāv liels risks, ka viņš pats galu galā tam noticēs.
Jūs kļūstat par to, kā jūs redz. Citu cilvēku gaidas ietekmē jūsu pašu uzvedību, kā arī sniegumu un tādējādi gandrīz neizbēgami kļūst par rezultātu.
No tā arī izriet, ka cilvēkam ir atbildība par savām gaidām attiecībā uz citiem.
Jēzus cerības attiecībā uz saviem 12 mācekļiem
Aplūkosim kādu Bībeles tekstu - pirmo uzdevumu, ko Jēzus sūtīja saviem 12 mācekļiem (Lk.ev.9:1-6):
Vispirms ir jāteic, ka Jēzus dod saviem mācekļiem īpašu spēku izdzīt ļaunos garus un dziedināt visas slimības. Šis izdziedināšanas spēks ir īpaša īpašība, kas mūsdienās vairs neattiecas uz lielāko daļu no mums, jo, piemēram, 1. Korintiešiem 12:30 teikts, ka ne visiem ir dziedināšanas dāvana.
Bet mācekļiem ir piešķirtas īpašas pilnvaras šai misijai.
Vai šie mācekļi tagad bija īpaši piemēroti šai misijai?
Es nedomāju, ka tā var teikt, bet mācekļi bija sava veida jūdu sabiedrības šķērsgriezums. Tātad viņi nebija pilnīgs šķērsgriezums, viņi, iespējams, bija jaunāki, viņi bija tikai vīrieši, bet viņi bija no dažādām sociālajām grupām - no zvejniekiem līdz muitniekiem un politiskajiem ekstrēmistiem (zealotiem).
Interesanti ir arī tas, ka misija sniedzas tālāk par vienkāršu dziedināšanu. Viņiem ir jāsludina, ka Dieva valstība ir tuvu, un tas, protams, rada risku, ka var rasties nepatikšanas ar reliģiskajiem vadītājiem.
Viņi nedrīkst ņemt līdzi ne naudu, ne somu, ne rezerves drēbes, tātad nekādu drošību. Viņiem nav garantijas, ka viņi sastaps labi domājošus saimniekus, bet šajā misijā viņi ir atkarīgi no cilvēkiem, kas viņiem izrādīs viesmīlību.
Jēzus deva viņiem lielas pilnvaras, bet Viņš arī daudz no viņiem gaidīja, un uzdevums bija daudz lielāks par viņiem dotajām pilnvarām.
Pēdējā lasītajā pantā mēs lasām, ka mācekļi kaut kādā veidā izpildīja uzdevumu, bet mēs nezinām, kā viņi to piedzīvoja un kas ar viņiem notika.
Mēs lasām tikai Lk.ev.9:10,11; NL:
Tas, ko viņi stāstīja, netika nodots. Jēzus gribēja būt ar viņiem vienatnē, bet cilvēki, kas meklēja palīdzību, atrada Viņu, un Jēzus vērsās pie viņiem, stāstīja viņiem par Dieva valstību un dziedināja slimos.
Vēlāk mēs atrodam arī notikumu, kurā daži mācekļi cieta neveiksmi. Jēzus bija kopā ar Pēteri, Jāni un Jēkabu uz kalna, bet pārējie mācekļi turpināja pildīt Jēzus misiju un cieta neveiksmi (Lk.ev.9:38-42; NL):
Vai Jēzus šeit kļūdījās? Vai Viņš tomēr izsūtīja nepareizos mācekļus? Acīmredzot Viņš arī šeit bija nedaudz aizkaitināts.
Es domāju, ka vienmēr var gadīties vājības un kļūdas, un mums tas ir jāatzīst citiem. Labi, Jēzus, iespējams, nebūs pieļāvis nekādas kļūdas, bet mēs to noteikti nevaram teikt par sevi.
Mācekļi joprojām ir ceļā, tāpat kā mēs (Mt.ev.17:19-21):
Protams, tā nav pavēle: "Tici vairāk!", bet gan aicinājums vēl vairāk augt ticībā.
Cerības uz citiem cilvēkiem nav saistītas ar runāšanu par lietām. Cilvēkam ir jāpaliek reālistam, bet viņam tomēr ir jābūt pozitīvām cerībām uz citiem, un es ticu, ka Jēzus šeit ir pozitīvas cerības uz saviem mācekļiem. Viņu ticība pieaugs, un vēlāk viņi mainīs pasauli.
Attieksme "Ja neko negaidi, tad nekad netiksi vīlies!" nevar būt pareiza. Ja jūs neko neuzticaties citiem, tad noteikti piedzīvosiet Pigmaliona efektu.
Geo rakstā bija arī interesants citāts no uzņēmējdarbības pasaules:
Kā saka pazīstamais vācu un austriešu uzņēmējs Reinholds Virts (Reinhold Würth), "vadība, kas uzskata, ka 75 procenti darbinieku ir slinki, nekvalificēti un zagļi, iegūs tieši tādu darbaspēku". Savukārt, ja tiek pieņemts, ka 98 procenti darbinieku ir apņēmīgi un pozitīvi noskaņoti pret uzņēmumu, tieši tā arī notiks.
Bet atgriezīsimies pie Jēzus. Varētu domāt, ka pēc šīs neveiksmes viņš to pagaidām atstās. Mācekļiem ir vairāk jātic, citādi tas ir bezjēdzīgi.
72 mācekļu nosūtīšana
Bet nākamajā nodaļā notiek tas, kas notiek (Lk.ev.10:1-3):
Un tad seko tāda pati kārtība, kā sūtot 12, ar ļoti līdzīgiem vārdiem: Un, ja jums nav līdzi ne naudas, ne bagāžas, ne drošības, paļaujieties uz cilvēku viesmīlību. Arī pilnvarojums un pavēle ir tāda pati (Lk 10, 9; NGÜ):
Es nedomāju, ka šie 72 cilvēki bija "labāki" par 12, lai gan Jēzus viņus bija izvēlējies šai misijai.
Ir pierakstīts, ko viņi piedzīvoja, kad pildīja savu misiju (Lk.ev.10:17-20):
Šī fragmenta secinājums ir tas, kas patiesībā ir svarīgs, proti, ka cilvēks pieder Jēzum Kristum, lai viņa vārds būtu ierakstīts debesīs.
Arī mēs, kas esam uzticējuši savu dzīvi Jēzum Kristum, piederam Viņam, un, manuprāt, var vispārīgi secināt, ka Jēzus katram no mums uztic kaut ko vai daudz un uz mums liek ļoti pozitīvas cerības.
Delegāts
Viena no tēmām, kas ir saistīta ar šo kompleksu, ir "deleģēšana".
Ir skaista epizode no 2. Mozus grāmatas 18. nodaļas, kur Mozu apmeklē viņa tēvs Jetro, kas nav jūds. Un viņš ir tur dzīvā gaismā, jo Mozus vienatnē māca tautu un spriež tiesu. Tas ir, no rīta līdz vēlam vakaram tauta nāca pie Mozus, lai nokārtotu jebkādas lietas. Jūs varat iedomāties, ka pilsētas pārvaldē ir tikai viens mērs un ka viņš arī kārto visas oficiālās lietas un pilda arī šķīrējtiesneša lomu.
Jitro norādīja Mozum, ka tas nav veselīgi, un ieteica veidot struktūru, lai atbildīgie cilvēki tiktu izvietoti virs 1000, 100, 50 un 10, un tikai sarežģītie gadījumi nonāktu pie Mozus.
Tas izklausās acīmredzami un loģiski, un tad tas tiek darīts.
Kāpēc neviens par to nav padomājis agrāk? Varbūt Mozum bija slepena cerība: "Viņi to nesaņems pareizi, labs būs tikai tas, ko tu pats izdarīsi.
Bet, ja visu darāt pats, jūs sevi nogurdināt un dabiski nododat citiem: "Jūs tik un tā to nevarat izdarīt," kas, protams, var izraisīt Pigmaliona efektu.
Stāsts par Marku
Kā vēl vienu Bībeles piemēru es vēlētos aplūkot stāstu par Jāni Marku. Tas bija Barnabas brālēns, kurš kopā ar Pāvilu devās pirmajā misionāru ceļojumā.
Ap.d.13, 4.5; NL
Tad viņi piedzīvo diezgan aizraujošus stāstus, bet pēc tam, kad viņi pameta Kipru, Jānis Marks no viņiem atdalījās un atgriezās Jeruzalemē.
Tam bija sekas (Ap.d.15:36-40; NEÜ):
Kurš bija tieši tagad? Barnaba vēlējās dot viņam vēl vienu iespēju. Viņš gaidīja, ka Marks mainīsies. Savukārt Pāvils vairs negribēja sadarboties ar Jāni Marku.
Šodien vairs nav iespējams noteikt, kam bija taisnība. Esmu dzirdējis arī teoriju, ka šo strīdu pieļāvis Dievs, lai Pāvils un Barnaba atdalītos un tādējādi vēl labāk izplatītu evaņģēliju kā daudzinātāji.
Taču man šķiet, ka tas ir nedaudz pārspīlēts. Viņi nebija nevainojami cilvēki, un tāpēc varēja rasties nepatīkami strīdi.
To, vai Pāvils un Barnaba atkal sapratās, nevar precīzi pateikt, Bībelē par to nekas nav rakstīts, bet es ceru, ka tā. Tomēr vēlāk starp Pāvilu un Jāni Marku atkal bija labas attiecības. Piemēram, 2. vēstulē Timotejam 4:11 Pāvils nepārprotami lūdza Timoteju apmeklēt viņu un ņemt līdzi Jāni Marku.
Tas, protams, ir spekulācija, vai tas, ka Barnaba viņu sagaidīja ar pozitīvām cerībām, vēlāk tomēr lika viņam kļūt par uzticamu cilvēku.
Baznīcas tradīcija pat uzskata, ka Jānis Marks ir tas Marks, kurš sarakstīja Marka evaņģēliju. Tātad par viņu ir kļuvis kaut kas cits.
Kopsavilkums
Es apkopoju.
- Pigmaliona efekts: jūs kļūstat par to, kā jūs redz, un jūsu pašu gaidas var mainīt citus cilvēkus. Tas, protams, nenotiek vienmēr, bet bieži.
- Mēs aplūkojām Jēzus pavēli 12 mācekļiem, kur Jēzus deva lielu autoritāti un sagaidīja vēl pozitīvāku.
- Taču arī mācekļiem nācās piedzīvot neveiksmi, bet Jēzus tomēr turpināja turēties pie saviem mācekļiem. Arī ticība var augt.
- Viņš atkal sūta 72 mācekļus ar to pašu misiju un uzsver, ka, neskatoties uz visiem panākumiem, vissvarīgākais ir tas, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs. Tas attiecas arī uz mums, un Jēzus noteikti sagaida no mums to pašu pozitīvo.
- Pēc tam mēs aplūkojām piemēru par Mozu, kurš deleģēja uzdevumus un uzticējās cilvēkiem.
- Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, mēs aplūkojām "Jāņa Marka" piemēru, kurš pēc pirmās neveiksmes saņēma vēl vienu iespēju un kļuva par ļoti nozīmīgu cilvēku Dieva Valstībā.