Ievads
Kas notiek? Vai arī variācija: Eh, ko tur?
Iespējams, jūs jau esat dzirdējuši šo teicienu.
Angļu valodā to sauktu "What's up" vai līdzīgi. Iespējams, ka lietotnes nosaukuma "What's App" pamatā ir šis nosaukums.
Šī idioma sākotnēji nāk no jaunības valodas, taču man kā vecākam cilvēkam ir grūti spriest, cik jaunatnīga tā ir mūsdienās. Idiomas visu laiku mainās.
Piemēram, 80. gados par jaunatnisku uzskatīja to, ka beisbola cepurīti nēsā otrādi. Tātad "otrādi uz leju" nozīmē, ka cepure ir ar smaili uz aizmuguri, kas mūsdienās, iespējams, ir jāprecizē.
Iespējams, tas bija dumpiniecisks veids, kā nēsāt aizsegu otrādi. Man šķita, ka periods, kad apgrieztā beisbola cepure bija jaunības simbols, bija diezgan ilgs, varbūt tāpēc, ka tas vienkārši bija pārāk absurdi. Lietussargam ir jāaizsargā no saules, un tam vispār nav nekādas jēgas, ja tas ir uzlikts otrādi.
Taču es nevēlos izsmiet tā laika jauniešus, tā vietā es vēlos pievērsties teicienam "Kas notiek?" šodien.
Kas notiek tavā un manā dzīvē, kas notiek mūsu kopienā?
Jautājums ir pilnīgi pamatots. Un, ja jūs izmantojat "What's App", tad, iespējams, prātā nāk arī "What's up?".
Un, tā kā lielākā daļa no mums ir mazliet vecāki, derētu arī pagarinātā versija: "Eh, ko tur?"
Šodien kopā ar jums vēlējos aplūkot 127. psalmu un paskatīties, vai man izdosies izprast ievadu ;-)
Ja Kungs ne...
Es izlasīju 127. psalma pirmo daļu, 1.2; NL
Ja Kungs neko nedara, tad nekas nedarbojas. Varbūt tas izklausās diezgan plakani, bet mums kaut kas tāds ir jāpasaka šeit, dievkalpojumā, citādi mēs, kristieši, zaudējam savu pastāvēšanas jēgu.
Šis psalms bija dziesma, ko dziedāja svētceļojuma laikā, iespējams, vecs un jauns kopā. Diemžēl melodija vairs nav saglabājusies.
Un šo dziesmu sarakstīja Salamans, kurš tagad bija cilvēks, kurš, izmantojot savu intelektu, gudrību, bagātību un varu, principā varēja īstenot visu, ko vien vēlējās, ja tas nepārkāpa dabas likumus.
Šis, pēc cilvēciskajiem standartiem gandrīz visvarenais Salamans uzraksta dziesmu, kurā apgalvo, ka bez Dieva nekas nedarbojas.
Runa nav par to, ka celtnieki pārtrauc būvniecību vai ka tiek atsaukti apsargi. Runa nav arī par smaga darba pārtraukšanu.
Lutera tulkojumā šim psalmam ir šāds virsraksts:
Viss ir atkarīgs no Dieva svētības.
Un tas to izsaka. Tas darbojas tikai ar Dieva svētību.
Šajā psalma pirmajā daļā ir trīs punkti:
- Uzcelt māju
- Aizsargāt pilsētu
- smagi strādāt, uztraucoties par pārtiku.
Kas notiek jūsu personīgajā dzīvē?
Trešais punkts nedaudz izceļas, jo tajā teikts, ka tie, kas mīl Dievu, saņem to savā miegā. Vai smags darbs šeit tomēr ir lieks?
Es domāju, ka runa ir par satraukumu. Daudzās Bībeles vietās, tostarp Jaunajā Derībā, mēs atrodam, ka uztraukums nav absolūti nepieciešams, piemēram, Fil.4:6; NL.
Līdzīgs fragments ir arī Kalna sprediķī Mt.ev.6:25-34, kur Jēzus Kristus saka:
Tātad lieks ir nevis smags darbs, bet gan rūpes. Protams, mēs jau tagad rūpējamies par saviem mīļajiem, bet mums principā nav jāuztraucas par savu eksistenci, jo Dievs rūpējas par tiem, kas Viņu mīl.
Manuprāt, šo punktu ir diezgan viegli saprast, bet ļoti grūti īstenot. Mēs vienkārši vēlamies visu kontrolēt un visu kontrolēt, bet tas nav īsti iespējams. Tāpēc mēs varam paļauties tikai uz Dievu.
Interesanti, ka Salamans šeit ir minēts kā krāšņu tērpu piemērs, bet viņš ir uzrakstījis 127. psalmu, kurā galu galā ir teikts tas pats, kas šajā Kalna sprediķa fragmentā.
Vēlos teikt dažus vārdus par smagu darbu. Man šis termins šķiet nedaudz sarežģīts. Protams, strādāt nevar būt pārāk slikti, bet man patīk mans darbs (lielāko daļu laika), un parasti man patīk iet uz darbu. To es novēlētu visiem šeit klātesošajiem.
Bet atgriezīsimies pie pirmajiem diviem punktiem.
Kas notiek kopienā?
Pirmais punkts ir "mājas celtniecība".
Es to uzskatītu arī par mūsu kopienas tēlu.
Principā mēs visi esam celtnieki. Galu galā mūsu draudze ir māja, kas tiek pastāvīgi būvēta un pārbūvēta.
Un katram no mums ir potenciāls un prasmes, un, ja mēs visi tās ieguldīsim savas kopienas veidošanā, tad daudz kas būs iespējams, vai ne?? Jo, mēs to varam?
Bet, ja Kungs neceļ māju, tad mēs veltīgi strādājam.
Šādos pantos vienmēr pastāv risks, ka tie tiks uztverti negatīvā gaismā. Jūs varat censties, cik vien vēlaties, bet, ja Dievs nav noskaņots, no tā nav nekādas jēgas.
Tas noteikti nav domāts. Dievs vēlas celt draudzi, un Viņš vēlas mūs tajā iesaistīt un ļaut mums tajā piedalīties. Tik daudz kas ir iespējams ar Dievu, tik daudz kas ir iespējams ar Dievu, un es esmu pārliecināts, ka Viņš arī ar mūsu draudzi vēlas daudz ko izkustināt.
Un galu galā, vienīgais veids, kā to izdarīt, ir lūgt Dievu, lai viņš pats mūs veido un iesaista šajā procesā. Galu galā tas nozīmē lūgties par draudzes celtniecību.
Tā būtu lūgšana vairākos līmeņos. No vienas puses, lūgšana ir nepieciešama, lai vadītāju loks varētu pieņemt stratēģiskus lēmumus draudzes labā, ieklausoties Dievā.
Tad lūgšana ir nepieciešama plānotajiem pasākumiem, vasaras svētkiem, pilsētas svētkiem un pilsētas svētku dievkalpojumam, parastajiem svētdienas dievkalpojumiem. Arī šeit mēs lūdzam, lai attiecīgo pasākumu plānotāji un dalībnieki atpazītu, kā Dievs vēlas īstenot šo darbu un kā Viņš vēlas mūs tajā iesaistīt.
Tas attiecas arī uz mūsu draudzi kopumā un visiem citiem pasākumiem un grupām: Jaunieši, sieviešu brokastis, sieviešu pulciņš, mājas grupas utt.
Manuprāt, šis punkts ir visgrūtāk saprotamais no visiem trim psalma punktiem.
Vai viss, kas nesniedz redzamus panākumus, nav no Dieva?
Vai jums ir jāgaida ļoti skaidra zīme, pirms sākat darbu? Vai arī skaidru zīmi, ka jums vajadzētu pārtraukt kaut ko darīt?
Es zinu arī visus tēlus, piemēram, "Tikai braucošu mašīnu var stūrēt", vai kad vienas durvis aizveras, citas atveras utt.
Kamēr viss norit labi, ir labi apmeklēts utt., jūs esat tendēts uzskatīt "panākumus" par Dieva apstiprinājumu. Un ko jūs darāt, ja viss nav tik labi apmeklēts?
Kas bloķē Dieva darbu?
Grēks?
Pārāk maz lūgšanu?
Pārāk lielas bažas? Fragments no Kalna sprediķa, ko lasījām iepriekš, saka "jā":
...
Padariet Dieva valstību par savu svarīgāko rūpes, dzīvojiet Dieva taisnībā, un Viņš jums dos visu, kas jums vajadzīgs.
Vai bažas mūs bloķē?
Vai pārāk maz zināšanu par Bībeli?
Vai arī tā ir veiksmes receptes meklēšana?
Visi kopā? Vai mums vienkārši vajadzīga pacietība?
Varbūt arī šie jautājumi ir nepareizi?
Varbūt mums jāuzdod vairāk pozitīvu jautājumu? Kā mēs atpazīstam Dieva gribu un darbu? Kur Dievs vēlas turpināt celt draudzi?
Šodien man īsti nav atbildes, un es ticu, ka šis teikums: "Ja Tas Kungs neceļ namu, tad celtnieku darbs ir veltīgs." mani aizņems uz ilgu laiku, pēc sprediķa.
Otrais punkts: "Ja Tas Kungs neaizsargā pilsētu, veltīgi ir to apsargāt ar sargiem." Man tas šķiet vieglāk saprotams.
Pilsēta, manuprāt, atkal ir jāuztver kā baznīcas tēls. Agrāk baznīca tika uzskatīta par patvērumu tādā nozīmē, ka sociālie kontakti galvenokārt bija baznīcā, un aizsardzību sniedza vadītāju un mācītāja mācība. Tāpēc mazliet tas saduras ar to, ka esam gaisma un sāls, un arī tas mūsdienās īsti neder, jo pasaules pozitīvie un negatīvie vēstījumi ar mediju starpniecību nonāk tieši pie katra cilvēka katrā mājsaimniecībā. Tas ir apmēram tā.
Protams, laba mācība būtu jāsniedz arī baznīcas dievkalpojumos, mājas grupās utt., kas sniedz zināmu aizsardzību, bet, ja cilvēks nepaļaujas uz Dievu un nemeklē tajā aizsardzību, tad no tā nav nekāda labuma.
Vairāk svētību?
Aplūkosim 127. psalma otro daļu; 3-5; NL
Bērni ir svētība, to es varu apstiprināt.
Taču šos pantus var attiecināt arī uz baznīcu.
Arī jaunie draudzes locekļi ir svētība.
Ja jums ir savi bērni, jūs zināt, ka jūsu attiecības ar atvasēm dažkārt var pasliktināties, jo jums ir atšķirīgi viedokļi par dažādām lietām.
Tāpat var būt arī kopienā. Bet mums tomēr vajadzētu priecāties par mūsu jauno paaudzi.
Pēdējais psalma pants apzīmē pēcnācēju uzticību ģimenei, t.i., baznīcai. Tas ietver sarežģīto jautājumu par nākamās paaudzes nākotni draudzē.
No vienas puses, vārti bija pilsētas robeža ar ārpasauli, t. i., vieta, kas bija jāsargā no ienaidniekiem. No otras puses, vārti bija vietas, kur risinājās juridiski strīdi. Tieši šeit ģimene saskārās ar ienaidniekiem, lai viņus aizsargātu.
Lūgsim, lai arī mūsu pēcnācēji kļūtu par nākamo Baznīcas paaudzi un lai augtu jauni ticības bērni.
Vēl ir daudz darāmā, un viss ir atkarīgs no Dieva svētības.
Kopsavilkums
Es nonākšu līdz galam:
- Eh, ko tu,
- draugs, saki, kas notiek? Lietojot "What's App", domā par "Kas notiek?" un "Kas notiek?" Ar Dievu notiek daudz kas, tad viss ir atkarīgs no Dieva svētības.
- Kas notiek tavā personīgajā dzīvē ? Par neko neuztraucies, bet par visu lūdzies. Sakiet Dievam, kas jums ir vajadzīgs, un pateicieties Viņam. Mums, strādīgajiem vāciešiem, tas izklausās dīvaini, bet tā ir taisnība.
- Ja Kungs neceļ māju, tad celtnieki pie tās strādā veltīgi. Mums ir daudz potenciāla un spēju, bet bez Dieva nekas nedarbojas . Kas bloķē Dieva darbu? Vai arī: Kā mēs varam atpazīt, kur Dievs vēlas turpināt celtniecību? Ņemiet līdzi šo jautājumu un virziet to.
- Lūgsim par Dieva aizsardzību gan mums personīgi, gan mūsu draudzes ģimenei .
- Un uz jauno paaudzi raudzīsimies kā uz svētību un lūgsim par vēl vairāk jaunu asiņu.
- Viss ir atkarīgs no Dieva svētības .