Ievads: Kas būtu, ja?
Gatavojoties šim sprediķim, es sastapos ar šo jautājumu.
Kas būtu, ja?
Domājot par to, pirmais, kas man ienāca prātā, bija epizode no seriāla "Futurama", kurā tika izgudrota mašīna "kas, ja". Futurama ir mazliet dīvains multiplikācijas zinātniskās fantastikas seriāls no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, ko es mēdzu ar prieku skatīties. No vienas puses, tur bija pilnīgi absurdi piemēri, piemēram, kas būtu, ja videospēļu pasaule uzbruktu Zemei.
Bet viens piemērs bija interesants. Jāsaprot, ka viena no šī animācijas seriāla galvenajām varonēm ir sieviete vārdā Līla, kura ir ļoti kontrolēta, bet kurai ir plašas cīņas mākslas prasmes. Tagad jautājums "kas tad, ja" bija, kas būtu, ja šī sieviete nebūtu tik kontrolēta, bet gan impulsīva un nekontrolēta. Šīs nedaudz melngalvīgās epizodes gaitā viņa spontāni kļuva par slepkavu, kad vispirms tika piekaunināta, un pēc tam turpināja un turpināja slepkavības slēpt.
Šādi dīvaini vai ne tik dīvaini domu eksperimenti - un tagad es atkal gribu pamest Futurama visumu - var būt diezgan interesanti vai smieklīgi, bet jautājums "Kas būtu, ja būtu?" var arī personīgi aizkustināt dažus cilvēkus. Kas jūsu dzīvē būtu bijis citādi, ja jūs kādā konkrētā brīdī būtu izvēlējies citu ceļu? Reizēm jautājums "kas būtu, ja būtu" pārvēršas par "ak, ja vien es būtu" vai pat "ak, ja vien es būtu"!
"Ja vien man būtu bijis" ir atrodams arī Bībelē, piemēram, Salamana pamācībās 5:12.13, un arī tulkojumā "Cerība visiem" tas ir formulēts tādā pašā veidā (HFA):
Šķiet, ka tas atkal ir labi izdevies. Tomēr dzīve var būt diezgan nomācoša, ja "Ak, ja vien es būtu" vai "Ak, ja vien es būtu" aizņem lielu daļu no jūsu pašu atmiņu kultūras. Tas ir biedējoši, ja jūs tikai sērojat par neizmantotajām iespējām.
Tāpēc es gribētu spert soli atpakaļ uz "kas būtu, ja būtu". Bībelē atrastais piemērs, iespējams, var man palīdzēt pārorientēt skatienu.
Es lasīju 124. psalmu; NL
Ja Tas Kungs nebūtu bijis mūsu labā - lai Izraēls saka - 2 ja Tas Kungs nebūtu bijis mūsu labā, kad tautas sacēlās pret mums, 3 tās būtu mūs dzīvus apēdušas, tik liels bija viņu naids pret mums. 4 Ūdens būtu mūs applūdinājis, plosīga straume būtu mūs noplūdinājusi. 5 Strauji plūdi būtu mūs pārņēmuši. 6 Slavēts lai ir Tas Kungs, kas neļāva tām mūs ar zobiem saplosīt! 7 Mēs izglābāmies kā putns no mednieku tīkla. Tīkls ir saplēsts, un mēs esam brīvi! 8 Mūsu palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
Kas būtu, ja Dievs nebūtu bijis mums palīgā?
Vai jūs kādreiz esat sev to jautājuši? Kas ar jums būtu, ja jūs nebūtu iepazinuši Dievu? Iespējams, tu būtu kādreiz redzējis baznīcu, bet nekas tevi nebūtu uzrunājis, jo Dievs tevi neuzrunāja.
Iespējams, tu būtu veltījis sevi kādai citai vietai, citādi aizpildījis savu laiku.
Vai jūs būtu cits cilvēks? Vai bez Dieva jūs varbūt pat būtu kļuvuši par bļaustītāju?
Ir diezgan daudz cilvēku, kuri liecina, ka viņu dzīve būtu gājusi no sliedēm, ja viņi nebūtu iepazinuši Dievu. Bez Dieva palīdzības dzīve var pavisam labi aiziet greizi.
Interesanti, ka šajā psalmā Izraēla tiek aicināta uzdot sev šo jautājumu.
"Ja Tas Kungs nebūtu bijis mūsu labā - tā sacīs Israēls." Apzināsimies, kāda dāvana ir tas, ka esam iepazinuši Dievu.
Tā ir pārliecība, ka Jēzus ir ar mums, ka mēs varam Viņam nest ne tikai savas rūpes, bet arī pateicības un priekus. Mums ir mūsu dzīves mērķis, jo mēs zinām, ka tam, kas mēs esam un ko darām, ir mūžīga vērtība. Mums ir mūžīgā dzīvība.
Un arī mūsu draudze ir dāvana, kuras mums nebūtu bez Dieva. Vai mēs uztveram savu baznīcu kā dāvanu, kā mūsu baznīcu, vai drīzāk koncentrējamies uz to, cik daudz baznīca mums dod vai nedod1 Iespējams, ne vienmēr ir iespējams no tā atbrīvoties. Taču, manuprāt, ir svarīgi būt pamatā pateicīgiem par baznīcu.
Atgriezīsimies pie psalma.
Pret mums!
Psalmistam Dāvidam šis psalms uzsver Dieva palīdzību pret naidīgiem cilvēkiem.
Savā dzīvē Dāvidam bieži nācās bēgt no cilvēkiem, kuri vēlējās viņam kaitēt. Kad viņš bija jauns, viņam nācās bēgt no Saula, un vēlāk, jau kā vecākam vīrietim, viņam nācās bēgt pat no sava dēla Absaloma. Viņam nācās pārciest arī vairākas kaujas un karus.
No psalma nav skaidrs, par kādu konkrētu situāciju viņš runā. Taču viņš ir pārliecināts, ka bez Dieva palīdzības viņš būtu bijis
- būtu "dzīvs norīts".
- "ūdeņi tos būtu aizskalojuši".
- būtu ticis "iemests svešinieku zobos".
Studējot Bībeli, mēs zinām, ka Vecās Derības stāsti var kalpot kā tēli mums šodien.
Šodien mēs reti cīnāmies pret cilvēkiem, bet mums ir citi pretinieki, kā teikts Efeziešiem 6:12; NL:
Tas izklausās mazliet kā fantāzija, taču runa ir par kaut ko pavisam citu, kā jūs sapratīsiet, kad lasīsiet tālāk (Ef.6:13-18; NL):
Protams, jūs viegli varētu sacīt savu sprediķi par šo tekstu, bet es šodien gribētu to aplūkot īsi:
- Patiesība un taisnīgums palīdz pret meliem un netaisnību. Un tas attiecas ne tikai uz citu meliem un netaisnību, bet arī uz mums pašiem.
- Miers ar Dievu palīdz pret mūsu pašu iekšējām nesaskaņām, pret bezmērķīgumu, pret neatrisinātiem dzīves jautājumiem, piemēram, par dzīves jēgu.
- Un gatavība pasludināt šo mieru ar Dievu, kas galu galā ir evaņģēlijs, palīdz arī citiem cilvēkiem atrast mieru.
- Ticība palīdz pret, jā, kas ir sātana ugunīgās bultas? Šaubas, neapmierinātība, vilinājums un citas. Tomēr es nedomāju, ka ar ticības palīdzību var vienkārši ignorēt bultas. Jums ir jāstājas pretī uzbrukumam ar savu ticību, jums ir jāpārdomā. Kāpēc es esmu neapmierināts? Kāpēc man ir šaubas? Bet, ja jūs sapratīsiet, kāpēc uzticaties Jēzum, tad jūs varēsiet atvairīt šīs bultas. Un tāpat kā var būt nogurdinoši turēt vairogu, arī šāds ticības process ne vienmēr ir viegls.
- Pārliecinātība par to, ka esmu glābts, palīdz izvairīties no negaidītiem sitieniem pa galvu.
- Un Bībeles pārzināšana palīdz pieņemt pareizus lēmumus un pareizi rīkoties.
Tik daudz par kristīgajām bruņām; bet mēs arī redzam, ka bez Dieva, bez Jēzus Kristus nav kristīgo bruņu.
Veidosim saikni ar 124. psalmu.
- Meli un netaisnība var mūs dzīvus norīt, ja dzīvojam melu tīklā un vairs nevaram no tā izkļūt.
- Nesaskaņas, iekšējs nemiers var mūs nomest, mēs vairs nevaram atrast vietu, kurai piederam, nav jēgas mūsu dzīvei.
- Mūs pārņem šaubas un neapmierinātība. Katrs pārsteidzošs trieciens mūs nogāž zemē tā, ka mēs vairs negribam piecelties. Mēs nekad nevaram pretoties kārdinājumam.
Šī saikne ar psalmu mums parāda, ka bez Dieva nav kristīgo bruņu un ka mēs jau esam zaudējuši.
Dievs ar mums
Protams, arī ar Dievu mēs nedzīvojam tīri uzvarētāju dzīvi, kaut arī dzīvojam uzvarētāja pusē. Protams, ikviens kristietis laiku pa laikam cietīs neveiksmi, kritīs un grēkos. Taču viņš var atkal piecelties, nākt pie Jēzus un piedzīvot grēku nožēlu un palīdzību.Ps 124. psalms turpinās šādi (6.-7. p.):
7. pantā ir interesants tēls. Putns ir iekritis tīklā, gluži tāpat kā mēs arī reizēm kļūdāmies, reizēm grēkojam, kļūdāmies, ievainojam citus cilvēkus, bet tam nav jānonāk līdz tam, ka mūs aprij mūsu kļūdas.
Tīkls tiek pārrauts, un mēs varam atkal piecelties, atzīt savu vainu Dieva un arī cilvēku priekšā, mainīt savu uzvedību un atkal izkļūt. Mēs varam atkal kļūt brīvi.
Un pēdējais pants to izsaka tik skaisti (8. p.; NL):
Citos tulkojumos (piem., ELB):
Tas izklausās nedaudz labāk. Lai kas arī nenotiktu, mūsu palīdzība ir Dieva rokās.
Atgriezīsimies pie sākuma: Ko darīt, ja...
Šis psalma sākumā izteiktais aicinājums, lai Israēls iztēlojas, kas notiktu, ja Tas Kungs viņiem nepalīdzētu, protams, nozīmē arī kļūt pateicīgiem par to, ka palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
Pateicība ir viena no šādām lietām. To ir vieglāk izdarīt, atskatoties atpakaļ. Kad viss jau ir aiz muguras un tu redzi, kas varēja notikt nepareizi, tu vari dziļi ievilkt elpu un būt pateicīgs.
Bet, kad esi pašā notikumu epicentrā, kad uz tevi lido ugunīgas bultas, kad problēmas šķiet milzīgas, kad tev ir bail, tad ir ļoti grūti būt pateicīgam.
Bet man šķiet, ka tā ir šī psalma otrā vēsts.
Kad jums šķiet, ka jūs pārņem problēmas, šis psalms jums saka, ka pienāks laiks, kad jūs varēsiet atskatīties atpakaļ un redzēt, ka Dievs bija klāt un izveda jūs cauri.
Iespējams, jūs zināt teicienu, ko cilvēki saka dīvainās situācijās: "Mēs par to pasmiesimies vēlāk." Bet, iespējams, jūs zināt, kā cilvēki saka: "Mēs par to pasmiesimies vēlāk".
Droši vien jūs nesmiesieties, kad problēmas izkļūs no rokām, bet varbūt jūs varat šo teicienu padarīt par savu nedaudz citādā veidā: "Vēlāk mēs redzēsim, ka, neskatoties uz visu, Dievs bija klāt."
Protams, to vienmēr ir viegli teikt tiem, kurus tas nav skāris. Salamana pamācībās 14:10; HFA to saka diezgan trāpīgi:
Tomēr:
Tāda ir 124. psalma vēsts, un es ceru, ka tā paliks ar mums arī nākamajā nedēļā.
Kopsavilkums
- Kas būtu, ja Dievs nebūtu iejaucies mūsu dzīvē? Būsim pateicīgi, ka Viņš to izdarīja.
- Mēs parasti necīnāmies pret cilvēkiem, bet gan pret tumsas spēkiem. Un tas nozīmē, ka mums nākas cīnīties ar netaisnību, meliem, nesaskaņām, šaubām, vilināšanu un daudz ko citu.
- Bez Dieva nav kristīgo bruņu; mēs esam bezpalīdzīgi pret ienaidnieku. Bez Dieva mēs jau esam zaudējuši.
- Ar Dievu mēs varam atkal piecelties pēc kļūdām, pēc grēkiem, pēc neveiksmēm un kļūt brīvi. Tīkls ir saplēsts.
- Ar Dievu: "Vēlāk mēs redzēsim, ka, neskatoties ne uz ko, Dievs bija klāt."
- Mūsu palīdzība ir Tā Kunga vārdā, kas radījis debesis un zemi.