Noa un plūdi

Pārdomas par taisnīgumu un vardarbību un ceļš uz jaunu cerību...

Dievkalpojums, , , Kreuzkirche Leichlingen, vairāk...

automātiski tulkots

Ievads

Ja jautā, kuri ir vispazīstamākie Bībeles stāsti, tad stāsts par Noasa šķirstu bieži vien ir pirmajā pieciniekā.

Tas ir diezgan pārsteidzoši. Kāpēc tieši šis Bībeles stāsts ir tik labi zināms?

Šis glābšanas šķirsta motīvs laiku pa laikam tiek izmantots arī mākslas filmās, kas man lika aizdomāties par Rolanda Emmeriha filmu "2012". Iespējams, daži no jums ir redzējuši šo filmu. Paredzēja, ka pasaules gals pienāks 2012. gada 21. vai 23. decembrī, jo tika nepareizi interpretēts vēsturiskais Maiju kalendārs, un dažādi kinorežisori ir radījuši liktenīgās dienas scenārijus, tostarp Rolands Emmerihs ar kinolenti "2012".

Un šīs filmas beigās izdzīvojušie cilvēki un dzīvnieki tiek glābti trīs milzīgos arkos, kas beigās aizpeld uz applūdušās zemes. Tas ir visiem saprotams motīvs.

NASA nosauca šo filmu par absurdāko zinātniskās fantastikas filmu un pat ievietoja internetā tīmekļa lapu ar labojumiem, jo filma acīmredzot biedēja daudzus cilvēkus.

Lielākā daļa cilvēku neiet uz kino nevis tāpēc, ka vēlas intelektuālu izaicinājumu, bet gan tāpēc, ka vēlas redzēt bombastiskus attēlus. Un tieši tam, protams, ir noderīgas šādas filmas. "Neatkarības dienai" bija līdzīgas kvalitātes no tā paša režisora.

Bet atgriezīsimies pie oriģināla. Ko mums šodien nozīmē Noa un šķirsts?

Starp citu, vārds "šķirsts" burtiski nozīmē "kaste", tātad šķirsts bija liela peldoša kaste.

Daži cilvēki var domāt, ka šis stāsts ir pasaka par applūdušu pasauli, un daudzi cilvēki nevar pieņemt Bībelē aprakstīto pirmo cilvēku vecumu.

Personīgi es ticu, ka tur rakstītais ir patiess, taču, lai mācītos no šī stāsta, nav nepieciešams visu pieņemt burtiski. Tomēr mums ir jāiesaistās šajā stāstā.

Noa

Sāksim ar Noasu (1.Moz.gr.6:9):

Noa bija taisns cilvēks. Viņa laikabiedri viņā neatrada neko nosodāmu. Viņš dzīvoja nelokāmi ar Dievu.

Šeit mēs atrodam trīs īpašības:

taisnais

Arī citos tulkojumos šeit ir rakstīts "taisnais". Varētu teikt, ka Noa bija cilvēks, kurš pareizi izturējās pret citiem cilvēkiem. Viņš nebija krāpniecisks, viņš nebija viltīgs un, visticamāk, bija uzticams.

Kad es par to domāju, man ienāca prātā pretējais, ko dažkārt var redzēt filmās. Tajās mēģina uzburt dīvainus sarežģījumus, ko rada viena persona, kas melo. Man šādas lietas ir grūti panesamas, īpaši tad, ja meli pat nav nepieciešami, ja vispār var vienā teikumā pateikt vārdu "meli" un "nepieciešami".

Mani ļoti iespaido tādi godīgi un taisnīgi cilvēki kā Noa.

Otrā īpašība ir vēl labāka:

Nekas nosodāms

Citi tulkojumi šeit raksta "taisns", "nevainojams", un viens no tulkojumiem šeit raksta "nevainojams", kas arī ir ebreju vārda iespējamā nozīme.

Neviens nav "nevainojams", droši vien tā to redz visi, un patiesībā arī es to tā redzu.

Pat cilvēkiem, kuri dzīvo priekšzīmīgu dzīvi, ir un ir kļūdas. Pirms daudziem gadiem man bija tas gods satikt māsu Helēnu no Ķelnes, diakonieni, kura savu dzīvi veltīja bezpajumtniekiem, jauniešiem, kurus bija grūti audzināt, un citiem cilvēkiem, kas atrodas sabiedrības nomalē. Un viņa bija ļoti jauka. Reiz viņa ieradās arī uz Bībeles studijām šeit, draudzē.

Toreiz es viņai teicu, ka esmu pilnīgi pārsteigts par viņu, un viņa man atbildēja: "Ja tu tikai zinātu, kur es stāvu attiecībā uz grēku nožēlu...". Tas ir nedaudz vecmodīgs izteiciens, un tas nozīmē, ka viņa regulāri lūdza Dievu un lūdza piedošanu par savām kļūdām pret citiem cilvēkiem, varbūt par aizvainojošiem vārdiem u. tml. un ka viņa vēlas mainīties.

Ja pat cilvēks, kas tik daudz dzīvo citu labā, nekad nevar būt nevainojams, tad kā gan šeit Noa var būt nevainojams?

Es domāju, ka Noa bija īpašs cilvēks. Viņš bija Jēzus Kristus paraugs. Viņa dzīve bija nevainojama, tāpat kā Jēzus dzīve bija nevainojama. Un tikai caur viņu mēs varējām iekļūt šķirstā un tādējādi tikt glābti, tāpat kā mēs varam tikt glābti tikai caur Jēzu Kristu (Ap.d.4:12).

Un 2. Pēt. 2:5 Noa tiek saukts par taisnības sludinātāju, kas arī ir salīdzināms ar Jēzu.

Vispār Vecajā Derībā mēs atrodam daudz atsauču, priekšvēstuļu, kas norāda uz Jēzu Kristu, un tādējādi Vecā Derība bieži kalpo, lai ilustrētu Jaunās Derības patiesību. Un tādēļ ir svarīgi arī iesaistīties šajā stāstā, pat ja varbūt ir grūti pieņemt, ka tas patiešām ir noticis visās detaļās.

Un trešā īpašība:

Atbilstība Dievam

Bībelē taisnīga dzīve patiesībā vienmēr ir saistīta ar saikni ar Dievu. Bībelē nav taisnīgu Dieva noliedzēju.

Tas, protams, ir izaicinoši, jo īpaši tāpēc, ka diemžēl nereti cilvēki saka, ka staigā kopā ar Dievu, bet nerīkojas taisnīgi.

Daži cilvēki domā par dažādiem ļaunprātīgas izmantošanas skandāliem baznīcās un baznīcas organizācijās.

Šķiet, reiz lasīju, ka, statistiski raugoties, ļaunprātīga izmantošana baznīcā nenotiek biežāk nekā ar citiem cilvēkiem, taču, ņemot vērā tās pašu no Bībeles izrietošo prasību un īpaši smago uzticības ļaunprātīgu izmantošanu no vainīgo puses, tā ir cita kalibra lieta. Un, protams, tas ir arī gadījums, kas jārisina prokuratūrai.

Taču mums nav jāuztver šis jautājums tik nopietni. Droši vien mēs visi kādreiz esam aizdomājušies, ka kāds cilvēks, iespējams, nav kristietis, bet uzvedas daudz labāk nekā daudzi kristieši. Kā tas saskan ar Bībelē aprakstīto saikni starp taisnību un tuvību Dievam?

Es uzskatu, ka pareizais veids, kā risināt šo tēmu, ir paraudzīties uz sevi. Es neesmu nevainojams un vēlos savas kļūdas nest Dievam, vēlos atvainoties cilvēkiem, kurus esmu kaut kādā veidā ievainojis, un vēlos, lai Dievs mani mainītu tā, lai es kļūdītos arvien mazāk un mazāk ievainotu citus cilvēkus. Un, tāpat kā Noa, es vēlos arvien konsekventāk staigāt ar Dievu.

Un tad, cerams, pieaugs Bībelē aprakstītā taisnība.

Pasaules stāvoklis

Bet lasīsim tālāk un nonāksim pie vēl viena sarežģīta apgalvojuma:

10 Viņam (Noam) bija trīs dēli: Sems, Hams un Jafets. 11 Bet zeme Dieva priekšā sabruka un bija pilna nozieguma. 12 Dievs to uzlūkoja: Zeme bija pilnīgi samaitāta, jo visi cilvēki bija aizgājuši no ceļa. 13 Tad Dievs sacīja Noam: "Es esmu nolēmis iznīcināt cilvēkus un dzīvniekus, jo viņu dēļ zeme ir pilna ar vardarbību.

Es sākumā teicu, ka stāsts par Noasa šķirstu ir diezgan labi zināms, taču būtu interesanti zināt, vai ir zināms arī plūdu cēlonis.

"Atkāpušies no pareizā ceļa" var tulkot arī visai banāli ar "tie rīkojas nekrietni", "pilnīgi samaitāti" ar "pilni noziegumu, un zeme bija pilna vardarbības". Šķita, ka vardarbība ir īpaša problēma. Tiek uzsvērts nevis meli vai viltus, bet gan vardarbība.

Mēs parasti domājam par "vainīgo" un "upuri", un mūsu konstitucionālajā valstī vajadzētu būt tā, ka vainīgais tiek notiesāts un ieslodzīts cietumā, lai, no vienas puses, būtu zināms preventīvs līdzeklis un, no otras puses, vainīgais nedaudz pārdomātu savu dvēseli un resocializācijas procesa ietvaros atturētos no šādiem nodarījumiem nākotnē. Un potenciālie upuri ir jāaizsargā no likumpārkāpēja.

Es nezinu, cik labi tas darbojas, bet pasaulē noteikti ir daudz valstu, kur situācija ir sliktāka nekā pie mums.

Kā mūsu uztvere saskan ar spriedumu no Bībeles teksta: "Visi cilvēki rīkojas ļaunprātīgi"?

Šo jautājumu var vispārināt: Vai cilvēks būtībā ir labs un kļūst ļauns apstākļu ietekmē, vai arī cilvēks jau no paša sākuma sevī nes ļaunumu?

Šeit varētu izvērsties fundamentāla diskusija, un es kā jaunietis nekad neesmu izvairījies no šādām diskusijām. Bībele diezgan skaidri saka, ka cilvēks būtībā ir ļauns un viņam ir jāmācās darīt labu. Ar dabisko empātiju, kas zināmā mērā ir klātesoša, nepietiek.

Bērni ir arī jāaudzina ar mīlestību, jo bez mīlestības un audzināšanas viņiem būs grūti.

Tas viss man arī šodien izklausās loģiski, bet es vairs nevēlos iesaistīties šajās diskusijās. Es daudz labprātāk gribētu iet kopā ar Dievu un ar Dieva palīdzību mazināt ļaunumu, ko dažkārt jūtu sevī.

Un, lai gan apgalvojums, ka cilvēki sirdī ir ļauni, man šķiet ticams, es nevēlos neuzticēties citiem cilvēkiem visaptveroši. Tas izklausās mazliet neloģiski, bet, ja spriedums par cilvēkiem kopumā ir pareizs, tad arī es sirdī esmu ļauns, bet, cerams, esmu iemācījies labi uzvesties un varu būt arī jauks. Un tad arī citi var būt jauki, viņi bieži vien ir pat jaukāki par mani.

Plūdi

Bet kā ir ar plūdiem? Kāpēc būtu jāiznīcina visi cilvēki un dzīvnieki?

Protams, tas liek man atturēties.

Šeit noteikti nav pareizi tiesāt Dievu. Dievs ir radījis cilvēku un var viņu arī atkal iznīcināt.

Man tas izklausās diezgan loģiski, bet paliek jautājums, kāpēc?

Es to īsti nevaru izskaidrot, bet ir viena doma, ko es ņemu prom no šī fragmenta.

Pēc plūdiem Dievs saka 1. Moz. 8:21.22; NT:

Es vairs nekad nolādēšu zemi tikai cilvēka dēļ. Viss, kas nāk no viņa sirds, ir ļauns - jau no agras jaunības. Es vairs neiznīcināsim visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. 22 No šī laika, kamēr vien zeme paliks, tā nebeigsies! Sēkla un raža, sals un karstums, vasara un ziema, diena un nakts."

Ir maldīgi ticēt, ka viss, kas jādara, ir jāiznīcina visi sliktie cilvēki, un tad paliks labie cilvēki, un uz zemes būs miers.

Tieši to Dievs toreiz mēģināja darīt ar plūdiem, un tas neizdevās.

Tas nozīmē, ka tādi risinājumi kā "visus politiķus cietumā" nedarbojas, jo nākamie politiķi būs tādi paši.

To jūs bieži redzat revolūcijās. Nākamie valdnieki bieži vien ir kā Dzīvnieku fermā. Vai arī "revolūcija ēd savus bērnus" ir vēl viena trāpīga frāze.

Tātad no vardarbības nevar atbrīvoties ar vardarbības palīdzību.

Vismaz to mēs varam mācīties no šīs plūdu epizodes.

Dieva derība

Un tad Dievs mums apsola vēl vienu derību.

Šis apsolījums ir aprakstīts mazliet sīkāk (1. Mozus 9: 13-17; NT):

13 Un kā derības zīmi starp Mani un zemi Es ieliku savu loku mākoņos. 14 Katru reizi, kad Es pulcināšu mākoņus virs zemes, un tad, kad parādīsies loks, 15 Es atcerēšos apsolījumu, ko Es devu tev un visām dzīvajām radībām: Un nekad vairs ūdeņi nekļūs par plūdiem, kas iznīcinās visu dzīvo. 16 Varavīksne stāvēs mākoņos, un Es, skatoties uz to, atcerēšos mūžīgo derību, ko Es esmu noslēdzis ar tevi un visām dzīvajām radībām uz zemes. 17 Un šis loku," Dievs sacīja Noam, "ir derīgas derības zīme." 18 Un Viņš teica Noam: "Tas ir derīgas derības zīme.

Loks, protams, attiecas uz varavīksni.

Šī derība, protams, ir jaunās derības priekšvēstnesis, ko mēs šodien varam noslēgt ar Jēzu Kristu. Mēs to zinām no Pēdējā vakarēdiena, kur Jēzus ir citēts (Mt 26, 28; Jaunā Derība):

Viņš saka: Šīs ir Manas asinis, derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.

Varavīksne ir zīme derībai ar Dievu, ka Viņš vairs neiznīcinās dzīvību, un tādēļ tā ir dzīvības simbols.

Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība (Jņ.ev.14:6). Tādējādi mums ir vēl viena paralēle ar Jauno Derību.

Kopsavilkums

Ļaujiet man rezumēt: