Ievads
Lielākā daļa cilvēku zina, kas ar mani notika pagājušajā mēnesī. Viss sākās ar nelielām sūdzībām, un tad pagājušā gada vasarā devos pie sava urologa.Pēc vairākiem diezgan nepatīkamiem izmeklējumiem viņš man pateica, ka man nepieciešama prostatas operācija.
Vīriešiem tiek pārmests, ka viņi ir diezgan piesardzīgi, kad runa ir par ārsta apmeklējumu.
Sievietes iet pie ārsta, bet vīrieši gaida, kamēr ārsts atnāks.
Personīgi es regulāri eju uz pārbaudēm, bet mani nedaudz biedēja prostatas operācija. Es to atliku, jo arī nelielais diskomforts nepazuda, un tad es janvārī pierakstījos uz operāciju un februārī to izdarīju.
Problēmas vienatnē
Par dažām slimībām kaut kā negribas runāt. Darbā es cilvēkiem teicu tikai to, ka man būs operācija, bet ne to, kāda veida. Es pastāstīju par to cilvēkiem, kuri jautāja. Arī sabiedrībā es nestāstīju visiem, bet īsti nav jēgas par to klusēt.
Vienīgais gadījums, kad slepenībai varētu būt jēga, ir tad, ja jums ir diezgan nedraudzīgs darba devējs un pastāv risks, ka viņš varētu izmantot jūsu slimību pret jums. Bet es personīgi no tā nebaidos.
Tāpēc sabiedrībā vai draugu vidū šāda slepenība, iespējams, nav tik laba.
Piemēram, Vēstulē galatiešiem 6:2 mēs lasām: NEÜ
Lai to darītu, jums, protams, ir jāpasaka, kādas nastas jūs nesat. Varbūt vārds "nastas" ir pārāk dievbijīgs. Citā tulkojumā ir teikts (NL):
Bīstami ir arī tas, ja tu visu paturi tikai sev, jo tad vari iekrist lamatās un domāt, ka tikai tev vienam ir šīs problēmas un ar visiem pārējiem viss ir kārtībā. Varbūt jūs arī baidāties no cilvēkiem, kuri ļoti ātri sniedz jums labus padomus.
Taču palīdz, ja jūs saprotat, ka arī citiem ir problēmas un grūtības. Protams, tas attiecas arī uz nefiziskiem stāstiem, piemēram, depresiju vai krīzēm. Maldīgs priekšstats, ka esat pilnīgi viens ar savu problēmu un ka neviens nevar vai nevēlas to saprast, var jūs patiešām nomākt.
Man šajā kontekstā interesants šķiet arī pants, kas seko pēc šī panta. Es pieņemu diezgan burtisku tulkojumu (Gal.6:3; ELB):
Šim "es esmu kaut kas" vai "es esmu kāds" sengrieķu valodā ir tāda pati daudznozīmība kā vācu valodā. No vienas puses, tas nozīmē tikai neitrāli "kaut kas" vai "kāds", no otras puses, to var lietot arī, kā šeit, šajā pantā, apzīmējot kaut ko īpašu vai kādu īpašu.
Iepriekšējā vārsmas kontekstā tas var nozīmēt, no vienas puses, man nav jāpalīdz citiem ar viņu nastu, vai arī man nav jādalās savā nastā ar citiem. Es varu ar visu tikt galā pats.
Abi domāšanas veidi, protams, ir nepareizi.
Kas paliek?
Tad sekoja operācija. Pati operācija bija rutīna, bet man bija jāizvēlas - vai nu spinālā anestēzija, kad jūs anestēzē no muguras uz leju un tādējādi paralizē, vai arī vispārējā anestēzija.
Vispārējās anestēzijas gadījumā pastāv neliels atlikušais risks vispār nepamosties, bet spinālās anestēzijas gadījumā pastāv neliels atlikušais risks palikt paraplegiskam. Taču šie riski, iespējams, ir mazāki nekā autoavārija ceļā uz slimnīcu. Es meklēju skaitļus, bet neko neatradu.
Es nolēmu veikt spinālo anestēziju, jo īpaši tāpēc, ka pēc tam varēju vērot operāciju, kas bija interesanta pieredze. Arī paralīze bija interesanta pieredze, īpaši tāpēc, ka kājas kā sajūtu atcerējās pēdējo stāvokli pirms anestēzijas, un, kad tās pēc tam bija citā stāvoklī, tās joprojām jutās kā paralīzes sākumā.
Pēc tam urologs izskrāpēja man prostatu, un es vēroju monitorā un sarunājos ar viņu, kamēr viņš to darīja. Viņš man paskaidroja dažas lietas un atbildēja uz maniem jautājumiem. Tas bija diezgan interesanti. Es būtu vēlējies, lai man būtu videoieraksts, bet tas nebūtu bijis iespējams, jo es biju aizmirsis iepriekš pajautāt.
Un tad jūs cerat, ka pēc operācijas viss būs kārtībā. Diemžēl otrdien pēc operācijas man bija komplikācijas, jo kaut kas tur bija aizvēries. Tas ļoti sāpēja, un tāpēc es personīgi ieviesu kategoriju "nepatīkams", jo sāpes tagad ir rezervētas šīs komplikāciju dienas pārdzīvojumam. Sieva aizveda mani uz slimnīcu, un tad man uz nedēļu ielika vēl vienu katetru.
Esmu labā garastāvoklī, bet vēl neesmu iznācis no grūtībām, un brūce joprojām dzīst.
Ko darīt, ja paliek sūdzības?
Bībelē mēs atrodam Pāvila piemēru 2. vēstulē korintiešiem 12:7-9. Pāvila piemērs ir šāds: "Es esmu sūdzējies par to, ka es esmu sūdzējies:
Citos tulkojumos ir rakstīts "miets miesā" vai "mokošas ciešanas". Tas droši vien ir bijis kaut kas fizisks, un viņš no tā nav atbrīvojies. Daudzi Bībeles komentētāji tur aizdomas par acu sūdzībām un secina, ka no Gal.6:11; NL:
Tas, protams, ir iespējams, bet kaut kādā veidā arī spekulācija. Tomēr Pāvils bija atkarīgs no citiem. Tajos laikos nebija briļļu, un viņam nācās ceļot kopā ar cilvēkiem, kas viņam palīdzēja un kas rakstīja viņa vietā. Šis ceļojums "es visu varu izdarīt pats" viņam nebija iespējams. Viņš bija spiests strādāt komandā.
Es esmu pārliecināts, ka teksts ar ērkšķi miesā apraksta Pāvila personīgo pieredzi.
Protams, cilvēkam nav jāpieņem sūdzības visaptveroši, bet viņš var par tām lūgt un, protams, arī doties pie ārsta un ārstēties. Taču nemaldināsim sevi, ne visu Dievs dziedina visaptveroši, neatkarīgi no tā, vai tās ir slimības izraisītas kaites vai arī vecuma izraisītas kaites. Mēs nedejojam cauri dzīvei bez slimībām līdz pat 90 gadu vecumam. Ir arī tādas dienas, kas cilvēkam nepatīk, kā par vecumdienām trāpīgi teikts Salamana pamācības 12:1.
Taču, lai kāda būtu mūsu personīgā situācija, mums vajadzētu lūgt Dievu, lai mēs personīgi varam ar to samierināties, lai kādas būtu mūsu sūdzības. Tieši tā to pārdzīvoja Pāvils.
Jauns spēks
Taču nav jāapstājas tikai pie sūdzībām.
Par šo tēmu man prātā ienāca kāds fragments no Jesajas 40. nodaļas. Šajā nodaļā vispirms ir aprakstīts Dieva varenums, un šis apraksts beidzas ar šādu apgalvojumu (Jesajas 40:28, NL):
Un tad nāk apsolījums Jesajas 40:29-31; NL Es atcerējos:
Šis teksts ir apsolījums ļoti personīgai personai.
Esmu pārliecināts, ka tas nav domāts burtiski universāli, jo apgalvojums "Jūs skrienat ātri, nenogurstot" neatbilst manai pieredzei skolas laikos, kad es skrējienos, gan īsās, gan garās distancēs, izņemot vienu reizi, vienmēr biju pēdējais. Skrienot es vienmēr diezgan ātri nogurstu, un, manuprāt, tā tas ir arī šodien. Es vienkārši vairs tik daudz neskrienu, galu galā man ir autovadītāja apliecība ;-)
Mēs arī nevaram lidot kā ērgļi, bet tomēr šis Bībeles teksts ir patiess.
Aplūkosim to mazliet tuvāk. Acīmredzot nogurums un spēku trūkums var skart ikvienu, pat jaunus vīriešus, kurus var uzskatīt par cilvēka spēka simbolu. Būdams jauns vīrietis, es lāpīju mālu visapkārt mūsu mājai, kad mēs hidroizolējām pagrabu. Šodien es nespētu to darīt tādā pašā apjomā.
Taču es nedomāju, ka runa galvenokārt ir par fizisko spēku. Un nav runa arī par to, ka jāpārspiež sevi pāri savām robežām. Ja esi fiziski izsmelts vai pat, piemēram, ja esi pārguris, tad tev ir jāatjauno spēki. Tad jums ir nepieciešams paņemt pārtraukumu, un jums ir arī jāveic izmaiņas savā dzīvē, lai jūs neturpinātu sevi pārslogot.
Man tas šķiet pašsaprotami, bet ik pa laikam tas ir jāapzinās pašam.
Kā tagad vajadzētu saprast šo Bībeles tekstu? Protams, šeit pastāv briesmas, ka jūs nonāksiet uz banalitātes takas, apmēram tā: "Tev tikai pietiekami jāpaļaujas uz Dievu, tad viss izdosies, un tev vienmēr būs spēks." Bet, protams, ir risks, ka jūs nonāksiet uz banalitātes takas. Tas var novest pat pie tā, ka iztukšotajam tiek pārmests, ka viņš nepietiekami tic. Mēs nevēlamies iet šajā virzienā. Ījaba draugi mums jau ir parādījuši, ka tas ir nepareizs domāšanas veids.
Tomēr šis Bībeles teksts ir ļoti svarīgs.
Vispirms 28. pantā mēs redzam, ka Dievs nekad nenogurst un nenogurst, un Viņš vēlas dot šo spēku nogurušajam un bezspēcīgajam. Šeit ir daži punkti, kas mani pārsteidza:
- Runa nav par nepārtrauktu spēku. Bet vienmēr būs fāzes, kad būs jāskrien un jāstāv, jādarbojas un jāgaida.
- Pretējā gadījumā tev to visu būtu tikai vienreiz jāsaprot un jātic, un tev būtu spēks kā Duracell zaķītim līdz mūža baterijas beigām.
- Protams, tas ir saistīts ar to, ko Dievs vēlas cilvēkam .
- Tie, kas gaida uz To Kungu, iegūst jaunus spēkus." \end">bībele"> Dažreiz ir jāgaida, lai saprastu, ko Dievs vēlas.
- Un dažreiz ir jāgaida arī Viņa spēks.
- Protams, mums arī atkal un atkal jāapzinās, kur mēs ar savu iesakņojušos domāšanu stāvam Dieva ceļā .
- Iepriekš dzirdējām, ka ir svarīgi dalīties savās problēmās ar citiem. Pāvilam nācās iemācīties, ka savas fiziskās nespēka dēļ viņš ir atkarīgs no citiem cilvēkiem.
Ērgļa tēls var nozīmēt arī to, ka Dievs vēlas mums ļaut dalīties ar savu perspektīvu no augšas, lai mēs ne tikai turpinātu veco ar jauniem spēkiem, bet spētu atpazīt jaunus ceļus un perspektīvas, kurām tad varam sekot ar jauniem spēkiem.
Ja mēs kā vientuļie cīnītāji uzskatām, ka kaut kā varam tikt galā ar visu, tad mums noteikti kādā brīdī pietrūks spēka, jo saskaņā ar Bībeli tas nav pareizais ceļš kristietim
Kopsavilkums
Es apkopoju.
- Vispirms mēs apsvērām, ka nav tik gudri paturēt problēmas un rūpes sevī. Tā, kā to paredz Jēzus Kristus, vislabāk ir dalīties nastas un nest tās vienam ar otru. Tad jūs neiekrītat lamatās, domājot, ka šīs nastas ir tikai jums.
- Turklāt mēs esam redzējuši, ka tā ir viltus augstprātība, ja, no vienas puses, uzskatām, ka citu cilvēku nastas nav mūsu paša darīšana, un, no otras puses, ja uzskatām, ka mūsu pašu nastas nav citu darīšana.
- Kā ir ar sūdzībām, no kurām jūs nevarat atbrīvoties? Pāvilam bija sāpīgs ērkšķis miesā, un mēs varam tikai nojaust, kas tas bija. Taču viņam nācās iemācīties, ka viņš ir atkarīgs no citiem, kuri viņam palīdzēja un ar kuriem viņš ceļoja. Vēlme visu darīt vienatnē ir novirze.
- Mēs īsi aplūkojām to, ka Dievs nekad nenogurst un nenogurst un ka Viņš arī vēlas šo spēku nodot tālāk.
- Būtībā runa nav par pastāvīgu spēku, bet vienmēr ir brīži, kad jāskrien un jāstāv, kad jādarbojas un jāgaida.
- Jaunu spēku iegūšana ir balstīta uz Dieva gaidīšanu. Un dažreiz gaidīšana var ieilgt, līdz tu saproti, ko Dievs vēlas, un līdz Viņš dod spēku.
- Un Viņš var dot arī jaunu perspektīvu no augšas, lai cilvēks labāk saprastu, kur un kāpēc ar jauno spēku iet.
- Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka mums ik pa brīdim ir jāapšauba mūsu iesakņojušies domāšanas veidi. Tāpat kā, piemēram, Pāvilam nācās iemācīties paļauties uz citiem un strādāt komandā, mums nekad nepietiks spēka, lai visu paveiktu saviem spēkiem.