Veikt
Šodien runa ir par ņemšanu un došanu. Es nezinu, vai jūs jūtaties tāpat, bet man šī kārtība šķiet dīvaina: Ņemšana un došana.
Un otrādi, šie vārdi pastāv arī kā labi zināms teiciens:
Tā ir "dod un ņem".
Tāpēc vispirms dodiet un pēc tam, iespējams, ņemiet.
Bet aplūkosim tuvāk uzņemšanu. Arī ņemšana ir kaut kādā ziņā ambivalenta. Ir aktīva, pašnoteikta ņemšana. Atkarībā no veida jūs varat vilcināties, kamēr citi kaut ko paņem, kaut ko atļaujas, kaut ko palutina: "Es to esmu nopelnījis!". Un tas, protams, ir labi.
Un vēl ir pasīvā pieņemšana, piemēram, ja saņemat kaut ko dāvanā. Dažiem cilvēkiem arī ar to ir problēmas. Viņi saka, piemēram:
Galu galā man dzīvē nekas nav dots!
Man nekad nekas nav bijis dots, un es pats esmu strādājis pie visa!
Īsāk sakot: Es nevienam neļauju, lai man kaut ko dotu!
Ja kāds dara kaut ko labu man, tad es esmu viņam kaut ko parādā, tāpēc man ir jāatmaksā.
Daži cilvēki, izvēloties dāvanas, aiziet galējībās un nevēlas dāvināt lētāku dāvanu, nekā paši ir saņēmuši.
Dažkārt tas pats notiek arī bērnu dzimšanas dienas ballītēs, kad cenšaties, lai dāvanas cena aptuveni atbilstu tam, ko jūsu bērns ir saņēmis iepriekš.
Vai jūs varat pieņemt kaut ko lielāku, nejūtoties neērti? Vai arī jūs vairāk esat ceļojumā, kurā nevēlaties neko pieņemt no citiem? Jums patīk būt dāsnam, bet jums nekas no citiem nav vajadzīgs.
Varbūt tas ir tikai īpašs gadījums, vai varbūt tā ir vīriešu lieta, bet es to esmu piedzīvojusi dažas reizes, un dažreiz es pati esmu tāda.
Savā dzīvē esmu saņēmis daudz ko līdzīgu, bērnībā - vecāku mīlestību kā pašsaprotamu lietu. Man bija laimīga bērnība šeit, Leihlingenē, Bišerhofas sētā.
Es to visu esmu saņēmis nepelnīti, un esmu par to pateicīgs.
Vai joprojām ir iespējams vienkārši pieņemt labas lietas nepelnīti un bez atlīdzības?
Ziemassvētki
Strauji tuvojas Ziemassvētki, un dāvanu tēma, protams, ir ļoti aktuāla.
Daži cilvēki to dara tā, ka pieaugušie vairs nedāvina viens otram dāvanas un dāvina tās tikai bērniem. Bieži vien ir tā, ka, ja pieaugušajam kaut kas ir vajadzīgs, viņš tik un tā to nopērk. Tas pats attiecas arī uz gadījumu, ja viņi kaut ko vēlētos un var to atļauties. Tādējādi kā iespējamās dāvanas paliek tikai dārgas lietas, un tās kā dāvanas ir pārāk dārgas.
Būtu lieliski, ja jūs varētu atrast dāvanu, kas iepriecinātu otru cilvēku, bet viņš par to nebūtu iepriekš domājis, vai arī ja viņš to tikai slepeni nojaustu, bet nevarētu to iedomāties.
Man personīgi tas gandrīz nekad neizdodas. Diemžēl man ļoti slikti padodas dāvanu dāvināšana. Citiem tas izdodas daudz labāk.
Cik svarīgi saņēmējam ir tas, kāpēc dāvinātājs ir izvēlējies tieši šo dāvanu? Es kādu laiku par to domāju, bet secinājumu tā arī nenonācu pie kāda secinājuma.
No otras puses, dāvanu pasniegšanu, vismaz bērniem, mēs kaut kādā veidā esam nodevuši ārpakalpojumu sniedzējiem, vai vismaz daudzi cilvēki saviem bērniem stāsta, ka dāvanas atnesīs Ziemassvētku vecītis vai bērniņš Kristus. Bet man personīgi tam ir vēl viens mīnuss.
Lai cik lieliski ir dāvināt dāvanas viens otram - un man patīk saņemt dāvanas -, manuprāt, ir žēl, ka oriģinālo Jēzu Kristu šī folklora kaut kādā veidā aizēno.
Es vēlētos viņiem nolasīt Ziemassvētku tekstu no Bībeles, kas Ziemassvētku vakarā netiek bieži lasīts (Jņ.ev.1:11-13; NL):
Tikai daži cilvēki tolaik saprata, cik īpašs bērns bija šis Jēzus. Es nedomāju, ka šodien būtu citādi.
Bet šis Jēzus Kristus atnesa visu laiku lielāko dāvanu: Jūs varat kļūt par Dieva bērnu. Tad tu vairs neesi tikai Dieva radījums, bet vari kļūt par Dieva bērnu, ja pieņem Jēzu un tic Viņam.
Un pēdējā teikumā ir īpaši norādīts, ka tas nav iespējams ne ar izcelsmi, ne ar sasniegumiem, bet to var saņemt tikai no Dieva.
Dažreiz arī es mēdzu teikt: "Es neļauju, lai man kāds kaut ko dod," bet pirms daudziem gadiem es iemācījos, ka man ir vajadzīgs Jēzus, un tā sakot, es satiku Dievu, un tas ļoti pozitīvi mainīja manu dzīvi.
Galīgie novēlējumi
Novēlu jums svētīgu svētku laiku, atpūtu un relaksāciju.
Es ceru, ka jums būs labi pavadīts laiks kopā ar cilvēkiem, ar kuriem pavadīsiet svētku laiku. Un, ja gaisā virmo kādi konflikti, es ceru, ka tie nebūs tik smagi un ka, ja iespējams, izlīgums notiks zem Ziemassvētku eglītes.
Es arī ceru, ka, ja jūs saņemat dāvanas, jūs par tām patiesi priecājaties.
Un visvairāk es ceru, ka jūs sastapsiet Jēzu Kristu un piedzīvosiet šo jauno dzīvi no Dieva.