Bībeles teksts pirms
(Apustuļu darbi 2:1-11)
Ievads
Jā, šodien ir Vasarsvētki, un šodien es vēlētos aplūkot Vasarsvētku aspektu, par kuru parasti nedomājam.
Vasarsvētki ir arī par valodām, daudzām valodām.
Šī runa mēlēs noteikti bija zīme klātesošajiem jūdiem, kas bija ieradušies no visur un dzīvoja Jeruzalemē, zīme, ka šeit notiek kaut kas īpašs.
Taču es nedomāju, ka tas ir tikai pārdabisks brīnums, lai skaidri parādītu, ka Dievs šeit darbojas. Tam noteikti ir arī dziļāka nozīme.
Dievs var runāt ar jebkuru cilvēku jebkurā valodā, un, pateicoties Svētajam Garam, mācekļi saprot viens otru, lai gan runā dažādās valodās.
Tieši tā es interpretētu šo zīmi.
Tad Pēteris Vasarsvētku sprediķi saka visiem saprotamā valodā, varbūt ebreju vai aramiešu valodā.
Bet paliksim pie šīm daudzajām valodām, pie šīs zīmes.
Valodas neskaidrības
Šīs daudzās valodas man atgādināja vēl vienu stāstu no Bībeles, ko es vēlētos tagad izlasīt (1. Mozus 11:1-9):
Šeit negatīvi tiek raksturots, ka visi cilvēki runā vienā valodā, jo tas, šķiet, modina mazliet megalomāniju: "Tornis līdz debesīm, kā viņu cildenuma zīme."
Tas ir diezgan smieklīgi, ka Kungs nolaidās no debesīm, lai paskatītos, ko cilvēki būvē.
Interesants ir arī nākamais teikums: "Tā kā viņi runā vienā valodā un ir viena tauta, nekas, ko viņi uzņemas, viņiem nebūs neiespējams!"
Es īsti nezinu, ko domāt par šo teikumu. Pirmais, kas man ienāca prātā, bija Berlīnes lidosta, kur vārds "neiespējami" iegūst mazliet citu nozīmi. Lai gan tikmēr tā faktiski darbojas.
Es ticu, ka, ņemot vērā tā laika valodas jucekli, Dievs vēlējās apturēt cilvēku megalomāniju.
Principā ir jēga saprast vienam otru. Zinātnes jomā agrāk visā pasaulē cilvēki runāja latīņu valodā, bet mūsdienās pētniecībā lingua franca ir angļu valoda.
Vasarsvētku brīnumā ceļš uz kopīgu valodu tiek parādīts caur Dieva Garu.
Kas ir pareizi...
Un šeit tas sniedzas tālāk par vispārpieņemtajiem vārdiem. Jo mēs šodien piedzīvojam, ka, lai gan mūsu valstī runājam vienā valodā, pamatojoties uz pašiem vārdiem, mēs tomēr viens otru vairs nesaprotam. Termins "filtra burbulis" joprojām ir ļoti piemērots.
Šķiet, ka mūsu sabiedrība ir sadalījusies grupās, kas vairs nevēlas runāt viena ar otru, jo uzskata, ka citu viedokļi ir muļķības.
Es neizslēdzu no tā arī sevi. Neskatoties uz visu objektivitāti, ko jūs cenšaties saglabāt, jums ir jāvērtē situācijas un kaut kā jāizlemj, kā jūs kaut ko redzat.
Tas man ir kļuvis skaidrs pašreizējā konfliktā starp Izraēlu un palestīniešiem.
Nav tik viegli saprast, kā tas atkal sākās.
Iespējams, tas sākās ar to, ka dažas palestīniešu ģimenes Austrumjeruzalemē tiks ekspropriētas, jo šīs mājas vai īpašumi agrāk piederēja ebrejiem. Patiesībā šis lēmums attiecas tikai uz ebreju iedzīvotājiem, nevis uz pārvietotajiem palestīniešiem. Taču tiesa spriedzes dēļ ir atlikusi lēmuma pieņemšanu. Katrā ziņā arī šis jautājums nav tik vienkāršs. Daudzi palestīnieši nemaz netika padzīti, bet gan pārdoti par lielu naudu, taču nedrīkst to atzīt, jo par to palestīniešu teritorijās draud nāvessods. Citos gadījumos mājas tika uzceltas melnā krāsā, un iedzīvotāji nevarēja pierādīt īpašumtiesības, bet iepriekšējo ebreju īpašnieku pēcteči varēja uzrādīt ierakstus zemesgrāmatā. Esmu lasījis dažādus avotus, un ir daudz dažādu gadījumu, un noteikti ir arī tādi, kurus es vērtētu kā netaisnīgus.
Taču sākt karu ar vairāk nekā 3000 raķešu uz Izraēlu, no kurām 450, kā ziņo Izraēlas armija, ir nogādātas Gazā, nav pareizi, jo īpaši tāpēc, ka Hamas militārās iekārtas slēpjas civilās ēkās, piemēram, skolās.
Turklāt Hamas hartas statūtos kā mērķis ir izvirzīts Izraēlas iznīcināšana. Es ar viņiem vispār nerunātu. Par to nerunā pat tā sauktajās miera demonstrācijās šeit, valstī. Tā vienmēr ir vērsta tikai pret Izraēlu.
Kaut kā es arī palaidu garām daudzās demonstrācijas pret Kuveitu 1991. gadā. Daži cilvēki varētu atcerēties, ka bija pirmais Persijas līča karš, pēc kura no Kuveitas tika izraidīti 450 000 palestīniešu, un lielākā daļa no viņiem tika padzīti. Par to var izlasīt Vikipēdijā. Bet es neatceros nekādas demonstrācijas. Neviens taču nekliedza "Kuveitai uz gāzi", vai ne? Nebija arī runa par Izraēlu un ebrejiem.
Jūs redzat, ka es varu sevi pierunāt uz dusmām.
Un droši vien katram no jums ir tēmas, kas jūs īpaši satrauc, kur esat pārliecināts par savu taisnību un varbūt pat dusmojaties par citiem izteikumiem.
Katram ir savi avoti, kurus viņš izmanto, plašsaziņas līdzekļi, laikraksti utt., taču nevar noliegt arī to, ka ir bīstami lasīt tikai tos avotus, kas apstiprina paša viedokli.
Un jūs neko nesasniegsiet ar tādām stratēģijām kā, ka tas nav svarīgi vai ka patiesība ir abās pusēs. Cilvēkiem tā ir svarīga, un daži par to iziet ielās.
Protams, ne vienmēr un ne visās situācijās šādi strīdi ir piemēroti, bet izvairīties no konfliktiem un nestrīdēties par jautājumiem objektīvi, varbūt skarbi, bet taisnīgi, tas arī nevar būt pareizi un arī mani tas dara ķepīgu.
No otras puses, daži cilvēki tik ātri satraucas, ka jūs pat nevēlaties ar viņiem runāt.
Mani var arī satraukt tēma "Izraēla", jo es uzskatu, ka lielākā daļa reportāžu par to daļēji ir ļoti netaisnīgas, un es domāju, ka man ir taisnība savos vērtējumos par to.
Bet nemānīsim sevi. Kā kristieši mēs varam būt droši tikai par dažām lietām:
- Jēzus Kristus nomira par mums un augšāmcēlās.
- Bībele ir patiesa.
Attiecībā uz visu, kas pārsniedz šo robežu, mums jābūt ārkārtīgi pazemīgiem un piesardzīgiem. Citādi var gadīties, ka mūsu zināšanas, kurās esam tik pārliecināti, ir tikai mūsu megalomānijas tornis, uz kuru Dievs skatās ar nožēlu.
Izpratne vienam par otru
Droši vien mēs šeit lielākoties esam vienisprātis par manu Gazas konflikta vērtējumu, bet varbūt vienam vai diviem no mums, kas sēž pie ekrāna, ir šāda neizšķirta attieksme, bet, cerams, ka viņi vēl nav izslēgušies.
Atgriezīsimies pie Bībeles teksta no sākuma. 6. pantā teikts:
Un 11. pantā teikts:
Es uzskatu, ka šo notikumu var uztvert kā tēlu mums šodien. Galu galā šis brīnums nebūtu bijis nepieciešams, lai saprastu turpmāko Pētera sprediķi, jo viņi visi zināja ebreju valodu.
Bet šis brīnums parādīja, ka Dievs saprot viņu izcelsmes valodu, viņu izcelsmi. Un es domāju, ka tā ir arī Vasarsvētku vēsts mums šodien. Runa nav par to, ka mēs visi mācāmies kopīgu valodu kā tādu, mēs visi protam vācu valodu. Bet mums ir jāmācās saprast, no kurienes nāk cilvēki ar savu domāšanas veidu, kāpēc kāds cilvēks ir tāds, kāds viņš ir.
Jēzus vēlas, lai visi cilvēki nonāktu pie patiesības atziņas. Pēc Vasarsvētku brīnuma Pēteris uzrunāja visus klātesošos un pastāstīja viņiem par Evaņģēliju. Taču viņi jau iepriekš bija dzirdējuši par Dieva lielajiem darbiem savās valodās.
Bet, lai to izdarītu, vispirms ir jāzina, kāda ir viņu valoda, izcelsme un domāšana?
Kāpēc, piemēram, cilvēki dodas gājienos uz sānu demonstrācijām, kāpēc daži dodas gājienos uz citām demonstrācijām? Kas kādu virza?
Tas nav jautājums par objektīvu faktu nodošanu, ar visu pazemību pret savām zināšanām. Tomēr cilvēkus kaut kādā veidā ir jāpieņem, jāciena, tajā pašā laikā nenododot savu intelektuālo integritāti.
Atceros kāda protestantu vieslektora lekciju reģionālās asociācijas konferencē. Viņš stāstīja par problēmām ar neonacistiem Rūras apgabalā un par to, ka kāda protestantu draudze bija skaidri aizliegusi neonacistiem ierasties uz publiskiem baznīcas svētkiem.
No klausītāju puses izskanēja kritika, jo Jēzus nāca par visiem cilvēkiem. Jēzus atdeva sevi arī muitniekiem, kas bija korumpēti ierēdņi, cilvēki, kuri izmantoja savu stāvokli, lai iedzīvotos uz savu līdzcilvēku rēķina, no kuriem daži bija nabadzīgi. Viņi bija, runājot vispārpieņemtā valodā, cūkas. Un tomēr Jēzus bija viņu ballītē un ieguva cilvēkus, kuri pēc tam mainīja savu dzīvi. Cik muitnieku patiešām mainīja savu dzīvi, mēs nezinām. Varbūt bija arī spītīgi muitnieki, kuri pārliecināja sevi: ja Jēzus ir šeit, tad mana dzīve nav nemaz tik slikta. Ārējie ļaudis arī nomelnoja Jēzu par to, ka viņš ir muitnieku un grēcinieku draugs.
Iedomājieties, ka jūsu kaimiņš ir neonacists un uzaicina jūs pie sevis. Tā, protams, būtu cieta maize, bet Jēzus, iespējams, būtu to darījis un samierinājies ar to, ka viņu aizvaino: "Viņš ēd kopā ar nacistiem, tad viņš arī ir nacists.
Ikviens normāli izglītots cilvēks droši vien sapratīs, ka nacistu ideoloģija ir nepareiza. Mani vienmēr pārsteidz, ka cilvēki pieprasa no tās distancēties. Tas ir pašsaprotami. Un sarunās, kurās jūs izsakāties par šo tēmu, jums tas arī būtu jāizsaka, tas arī ir pašsaprotami.
Tomēr Jēzus, protams, mīl arī šādus politiski ļoti pazudušus cilvēkus, un, lai viņus sasniegtu, ir vismaz kaut kā jāsaprot, no kurienes nāk viņu domāšana.
Protams, tas bija ekstrēms piemērs, bet kopumā attiecībā uz katru cilvēku ir tā, ka atvērtība Evaņģēlijam ir lielāka, ja tu cilvēkam parādīsi, ka saproti, no kurienes viņš nāk ar savu domāšanu un jūtām, ja tu runā par Dieva lielajiem darbiem tā, lai viņš tos saprastu savā priekšstatā.
Un to, ka Jēzus Kristus mīl ikvienu, miris par ikvienu un vēlas uzvarēt ikvienu, mēs ļoti labi zinām.
Kopsavilkums
Es apkopoju.
- Vasarsvētku brīnums ir saistīts ar daudzām valodām. Cilvēki dzird par Dieva lielajiem darbiem savās valodās.
- Mēs īsi aplūkojām valodu sajaukšanu Bābelē, kas bija atbilde uz cilvēka ilūzijām par diženumu.
- Mūsdienās mēs joprojām runājam vienā valodā, bet vairs nesaprotam viens otru, jo katrs dzīvo savā filtru burbulī.
- Reiz es skaidroju savu viedokli par pašreizējo konfliktu starp Izraēlu un palestīniešiem un uzskatīju to par piemēru tam, cik grūti ir paust dažādus viedokļus. Vienīgais, ko mēs, kristieši, precīzi zinām:
- Jēzus Kristus nomira par mums un augšāmcēlās.
- Bībele ir patiesa.
- Mums ir jāizprot cilvēku izcelsme, lai mēs varētu runāt par Dieva lielajiem darbiem viņu valodās un domas avotos.
- Un to, ka Jēzus Kristus mīl ikvienu, miris par ikvienu un vēlas uzvarēt ikvienu, mēs ļoti labi zinām.