Ievads
Šodien es vēlētos kopā ar jums pārdomāt kādu personu no Bībeles, kuru jūs, iespējams, visi jau pazīstat. Jā, vismaz šis vārds ir zināms arī ārpusbaznīcas vidē, jo viens no viņa spriedumiem ir kļuvis pat par sakāmvārdu: Salamana spriedums.
Salamans tajā laikā bija īpašs cilvēks vairākos aspektos, un viena no viņa īpašībām bija tā, ka viņš varēja darīt gandrīz visu, ko vien vēlējās.
Jāņem vērā, ka agrākos laikos cilvēkiem bija daudz jāstrādā, tāpēc viņiem bija maz laika, viņi bieži vien nebija izglītoti un viņiem bija tikai tās zināšanas, kas bija nepieciešamas viņu tūlītējai dzīvei. Un šī dzīve bieži vien sastāvēja tikai no darba, miega, kara un reliģiskajiem pienākumiem. Bija maz laika hobijiem un kultūrai, un tikai dažiem cilvēkiem bija laiks, līdzekļi un zināšanas, lai iepazītu pasaules daudzveidību. Ceļot vai pat doties atvaļinājumā, visticamāk, bija gandrīz neiespējami. Cilvēki dzīvoja mazā pasaulē, kuru mēs šodien uzskatām par ierobežotu.
Taču, pat ja salīdzina toreizējos bagātos cilvēkus ar parastiem cilvēkiem šodien, mēs esam daudz labākā situācijā. Mūsu sadzīves tehnika veic daudz labāku darbu nekā toreizējie vergi. Mūsu mājas tiek vienmērīgi apkurinātas. Ūdens nāk no krāna, un par elektrību toreiz mēs pat nevarējām sapņot.
Tad jums ir piekļuve pasaules zināšanām, ir bezmaksas bibliotēkas, tiešsaistes avoti, piemēram, Vikipēdija, internetā ir bezmaksas izglītojoši videoklipi. Un mums ir izglītība, lai spētu šīs zināšanas izmantot.
Ja pirms vairāk nekā 2000 gadiem jūs vēlējāties iegādāties grāmatu, tā bija ļoti dārga un to varēja atļauties tikai bagāti cilvēki. Pastāvošās grāmatas, precīzāk, ruļļi, tika rūpīgi rakstītas ar roku.
Principā mēs visi dzīvojam kā karaļi, pat ja mums nav miesassarga un tāpēc daļa darbu ir jādara pašiem.
Un šodien es gribētu aplūkot vienu no mūsu ķēniņiem, proti, ķēniņu Salamanu, un nedaudz salīdzināt viņu ar mums.
Bet sāksim īsi ar viņa dzīves sākumu.
Iepriekšējā vēsture
Viņa vecāku izcelsme bija diezgan netīra. Viņa māte Batšeba bija precējusies ar Uriju, ļoti krietnu un godājamu vīru, un, kad karalis Dāvids bija karā, viņš savaldzināja Batšebu, un viņa kļuva stāvoklī. Lai to noslēptu, Dāvids lika nogalināt Batšebas vīru Ūriju un ātri apprecēja viņu. Bērns no šīs grūtniecības nomira.
Bērns nevar neko darīt par savu vecāku nedarbiem, bet pietiekami bieži tas tomēr ir slogs bērnam, jo tas pietiekami bieži ir kaut kā liecinieks. Bet Salamans piedzima tikai pēc tam, kad viss bija beidzies, un viņam vairs nebija nekāda sakara ar to (2 Sam.12:24, 25; NL):
Ja salīdzinām dažādus tulkojumus, tad saprotam, ka nav īsti skaidrs, vai pravietis Natans nāca tikai tāpēc, lai dotu Salamanam jaunu vārdu, vai arī Salamans tika nodots Natana aprūpē, lai viņu izglītotu. No oriģinālteksta tas nav pilnīgi skaidrs.
Bet Kungs mīlēja bērnu. Tas ir lielisks dzīves sākums. Dievs mīl ikvienu bērnu, bet Salamanam Viņš to parādīja īpašā veidā, jo acīmredzot viņam bija iecerējis ko īpašu.
Pēc tam vairākas nodaļas Salamans vairs neparādījās. Tikai tad, kad Dāvids jau bija diezgan vecs un viņa valdīšanas laiks tuvojās beigām, radās domstarpības par viņa pēctecību (1. Ķēniņu 1+2). Dāvids ieceļ Salamanu par savu pēcteci un pravieto viņam vēl lielāku valdīšanu.
Tad Dāvids dod Salamanam vēl dažus rīkojumus par atriebību, un Salamans tos daļēji izpilda tieši, bet daļēji pats pieņem lēmumus. Taču, lasot abas nodaļas, ne vienmēr ir pārliecība, vai Salamans šeit pieņem pareizos lēmumus. Viņš vēl ir diezgan jauns, bet 1. Ķēn. 2:46b; ELB beigās ir teikts:
Līdz šim nekas īpašs nav noticis. Tas kļūst interesanti 1. Ķēniņu 3. nodaļā
Lūdzu, ko man jums dot?
(1.Ķēniņu 3:3,4).
Šo upurēto kulta augstumu izmantošana patiesībā bija nepareiza. Es nevēlos šeit iedziļināties detaļās, bet to var rezumēt šādi: Salamans no sirds gribēja rīkoties pareizi, bet rīkojās nepareizi. Tomēr notika sekojošais:
Šis solījums ir pārliecinošs. Tas ir kā carte blanche, lūdzu, un tev būs.
Kā jūs atbildētu uz šo jautājumu? (staigāt ar radio mikrofonu?)
Protams, ir aizraujoši dzirdēt, kas jums spontāni ienāk prātā, kad uzdodat šo jautājumu.
Tomēr spontāns ir arī nedaudz negodīgs. Piemēram, ja jūs kaut kas kaitina vai moka, piemēram, automašīna, kas nepārtraukti bojājas, jūs spontāni varat izkliegt: "Jaunu automašīnu!". Jūs varat saprast, ka, protams, šeit uz spēles ir likts kas vairāk, un Salamans ir noraizējies (6.-9. p.):
Salamans vispirms atskatās atpakaļ un atceras to, ko viņa tēvs Dāvids un viņš pats ir piedzīvojis ar Dievu, ko Dievs jau ir darījis. Viņam ir reālistisks un pateicīgs skatījums uz pagātni.
Un tad viņš ierauga savu situāciju. Principā viņš jau ir sapratis to, kas vēlāk tika pierakstīts Vēstulē romiešiem 12:16:
Viņš saprot, ka īsti nezina, ko darīt. Un viņa lūguma dēļ viņam prātā ir kopaina un viņa uzdevums kalpot cilvēkiem.
Tas ne vienmēr ir tik vienkārši. Bieži vien uzmanības centrā ir ikdienas, kaitinošas problēmas, piemēram, salūzusi automašīna.
Bet, kad Dievs tev jautā: "Ko tu vēlies? Lūdzu, un es tev to došu!", tad svarīgāka ir lielā aina. Salamans lūdz paklausīgu sirdi, lai viņš varētu labi valdīt un atpazīt atšķirību starp labo un ļauno.
Kā to varētu izteikt modernākā valodā?
Padarīt mani par krietnu cilvēku? Vai tas atbilst? Gandrīz. "Paklausīga sirds" drīzāk izsaka to, ka jūs vienmēr vēlaties iegūt šo pieklājību no jauna, jo jums pašiem tās nav. Taču ar atšķirību starp labo un ļauno vien nepietiek. Viņš grib dzirdēt, mācīties un nekad nezaudēt šo klausošo, Dievam paklausīgo attieksmi.
Tātad, no vienas puses, jūs vēlaties būt atvērti Dieva vārdiem, mācībām, ko mācīties. Jūs vēlaties turpināt attīstīties, cerams, ka jaunais cilvēks parādīsies arvien vairāk un vairāk, bet tomēr jūs nekad nebūsiet pabeigts. Šī paklausīgā sirds jums ir nepieciešama visu mūžu.
Vēl viens aspekts ir tas, ka Salamans ir domājis par savu uzdevumu, proti, valdīt Israēla tautu. Ir skaidrs, ka viņš zina savu uzdevumu. Iespējams, mums personīgi to ir nedaudz grūtāk noteikt. Kāds ir tavs un mans uzdevums Dieva valstībā, draudzē?
Ikdienas uzdevumi, piemēram, rūpes par ģimeni, dzīvokļa uzkopšana un citi, par ko vien varat iedomāties, jums ir tik un tā, daži vairāk, daži mazāk. Solomons, iespējams, pats nebūs sakārtojis, taču viņam kaut kādā veidā būtu jārūpējas par ģimeni. No Bībeles mēs zinām, ka arī viņa tēvs ķēniņš Dāvids šo uzdevumu zināmā mērā nolaida novārtā, jo viņš vienkārši nekad nenoteica robežas dažiem saviem dēliem.
Es ticu, ka katram draudzes loceklim draudzē ir uzdevumi, kas ir kaut kādā veidā pielāgoti viņam/viņai, kas reizēm var būt nogurdinoši, bet kas tomēr ir piemēroti un galu galā arī kaut kādā veidā patīkami, varbūt pat jautri, ja kristietim tas ir atļauts ;-)
Dažreiz tie var būt intelektuāli sarežģīti uzdevumi, piemēram, strādājot pie satura, dažreiz tie var būt emocionāli sarežģīti uzdevumi, pavadot cilvēkus, un dažreiz tie var būt arī fiziski sarežģīti uzdevumi, piemēram, strādājot šeit pie ēkas, un parasti tas ir vairāku lietu apvienojums. Un, protams, var būt arī vairāki uzdevumi.
Vai jūs zināt savus uzdevumus un lūdzat Dievam paklausīgu sirdi, lai jūs varētu tos pienācīgi izpildīt?
Dieva atbilde
Kā Dievs reaģē uz Salamana atbildi? (1.Ķēn.3:10-14):
Kāds ir pirmais jautājums, kas nāk prātā?
Varbūt: "Vai arī es varu kļūt bagāts, ja lūgšu kā Salamans?" ;-)
Ar šādu attieksmi lūgšana par paklausīgu sirdi, protams, vairs nebūtu godīga.
Es domāju, ka no tā var secināt, ka godīga attieksme ir Dievam tīkama, bez slēptiem motīviem, piemēram, ja es esmu sirsnīgs, tad es arī saņemšu vairāk ;-)
Jūs nevarat kontrolēt vai manipulēt ar Dievu, bet es ticu, ka Dievs dod to, ko neprasa un nesaprot.
Dažreiz jūs neticat, ka Dievs dod caur lūgšanu un sapratni, un dažreiz tas ir balansēšana starp pateicību un savu problēmu nosaukšanu. Protams, ir nepareizi apspiest savas rūpes un problēmas. Bībelē mēs atrodam daudz piemēru, kad cilvēki izkliedz savas raizes vai pat agresiju. Ir atriebības psalmi, kuros jūs esat pārsteigti par to, ko daži psalmisti jūt un lūdz. Vai arī ir žēlošanās un raudāšana, un tas ir pilnīgi normāli. Taču ir svarīgi arī neaizmirst to, ko Dievs jau ir izdarījis.
To, protams, ir viegli pateikt, bet pateicīga dzīve, kurā rūpes un problēmas tiek pareizi kategorizētas, atnestas Dievam un ar tām saskaras, ir karaliskais ceļš.
Es ticu, ka tas, ka Salamans šeit saņem tik daudz, ir saistīts arī ar to, ka Dievam joprojām ir īpašs plāns attiecībā uz viņu.
Viņš nepaliek pie sava uzdevuma, bet līdz ar jaunajām dāvanām viņš saņem arī jaunus uzdevumus, kurus viņš arī īsteno. Viņš izmanto savu gudrību un nodod to tālāk.
Turpmākajās nodaļās (1.Ķēn.gr.4 un turpmākajās) mēs atrodam aprakstus par Salamana gudrību, tostarp par viņa kā ķēniņa un arī kā celtnieka spējām. Viņš organizē tempļa celtniecību, viņš pats sev uzceļ māju, ko pats plāno. Daudzi ārzemju valdnieki apmeklē viņu un ir pārsteigti par viņa gudrību. Izraēlam tas bija zelta laikmets.
Salamana gals
Diemžēl Salamana dzīves beigās viss vairs nav tik zeltīts (1.Ķēn.gr.11:1-12):
Visa viņa gudrība un intelekts neaizliedza viņam novērsties no Dieva. Neskaitot harēmu, viņa rīcība šeit šķiet ļoti mūsdienīga.
Katram jātic tam, kam viņš vēlas, un mēs katram būvējam savu templi. Reliģija un ticība ir patvaļa. Tas, kas pietrūkst, ir neizteiktais: "Galvenais ir tas, ka tu kaut kam tici".
Laika gaitā viņa paklausīgā sirds kaut kā ir zudusi.
Protams, reliģijas brīvība ir svarīga sabiedrības pamatvērtība un pareizs politiķu mandāts. Taču sava ticība nekad nedrīkst būt patvaļīga. Ja mēs paši neesam pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, augšāmcēlies no mirušajiem un miris par mūsu grēkiem, tad mūsu ticība ir veltīga. Grēku piedošana ir reāla.
1. vēstulē korintiešiem 15:17; NL tas ir teikts ļoti skaidri:
Un, protams, ir svarīgi par to pārliecināt cilvēkus. Tā ir vispārējā misija, vispārējais uzdevums, vispārējais mērķis, no kura kaut kādā veidā izriet visi uzdevumi kopienā.
Mēs varam nebūt tik gudri un gudri kā Salamans, bet mēs varam saglabāt paklausīgu sirdi pat vecumdienās un līdz galam iet ceļu kopā ar Jēzu, un tas ir svarīgi.
Kopsavilkums
Es nonākšu līdz galam:
- Salamanam bija labs dzīves sākums, un viņš tika raksturots kā cilvēks, kuru Dievs mīl .
- Dievs jautā Salamanam: "Ko tu gribi? Lūdzu, un Es tev to došu!"
- Kā mēs uz to atbildētu ? Salamans
- zina savas robežas un uzskata sevi par pārņemtu. Taču viņš zina savu uzdevumu un lūdz paklausīgu sirdi, lai spētu atšķirt labo no ļaunā un pienācīgi izpildīt savu uzdevumu. Kādi ir mūsu uzdevumi, un vai mums ir tāds pats lūgums ?
- Dievam patīk šis lūgums, un Viņš dod caur lūgšanu un izpratni. Un līdz ar jaunām dāvanām viņš saņem jaunus uzdevumus, kurus arī izmanto .
- Dzīves beigās viņš kaut kā zaudē paklausīgo sirdi. Viņa ticība kļūst patvaļīga. Visa viņa apdomība un gudrība viņu no tā nepasargāja , bet mūsu ticība nav patvaļīga, Jēzus Kristus ir patiesais ceļš, bez Viņa mēs varētu iztikt. Un tas paliek mūsu misija.