Interešu kopiena? Asambleja? Kopiena?

Vieta, kur tu satiec Dievu: Ko tas dara ar mūsu kopību?

Dievkalpojums, , , Kreuzkirche Leichlingen, vairāk...

automātiski tulkots

Ievads

Ko patiesībā nozīmē jēdziens "kopiena"? Kas mūs atšķir no apvienības vai interešu kopienas?

Vārds "baznīca" ir atvasināts no grieķu vārda "ekklēsía" un burtiski nozīmē "aicinātā [sapulce]".

Svešiniekam dievkalpojums šeit patiešām var šķist kā sapulce, kurā cilvēki satiekas, dzied un klausās uzrunu.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tas tikpat labi varētu notikt asociācijā vai interešu kopienā.

Ir arī baznīcas, kas sevi dēvē par "asamblejām". Tā ideja ir tāda, ka tā ir vieta, kur Dievs ir aicinājis kopā kristiešus no apkārtnes.

Man personīgi vairāk patīk termins "draudze", jo tas man šķiet saistošāks nekā vārds "sapulce". Bet tas vairāk ir gaumes jautājums.

Tagad es vēlētos kopā ar jums aplūkot kādu Bībeles tekstu, kurā skaidri redzama atšķirība starp baznīcu un apvienību vai interešu kopienu.

Brīva piekļuve Dievam

Tas nav vienkāršs teksts, taču tas skaidri parāda baznīcas īpašo būtību. Daži aprakstītie tēli ir no Vecās Derības.

Es lasīju no Ebrejiem 10:19-23; NT

19 Tātad tagad mums, brāļi un māsas, ir brīva un netraucēta pieeja īstajai svētnīcai. Jēzus ar savām asinīm to ir atvēris. 20 Un ar savu miesu Viņš mums ir pavēris jaunu ceļu uz dzīvību - caur aizkaru "templī", tā sakot. 21 Mums ir arī augstais priesteris, kuram pakļauts viss Dieva nams. 22 Tāpēc tuvosimies "Dievam" ar sirsnīgu, uzticības pilnu sirdi. Mūsu sirdis ir "apslacītas ar Kristus asinīm". Tas nozīmē, ka arī mūsu sirdsapziņa ir šķīstīta un mūsu miesa ir nomazgāta ar šķīstīšanas ūdeni. 23 Turēsimies nelokāmi pie cerības, ko apliecinām. Jo uz Dievu var paļauties; Viņš tur to, ko ir apsolījis.

Mums ir brīva pieeja Dievam. Es uzskatu, ka tā ir vissvarīgākā baznīcas īpašība.

Īsi paskaidrošu: reliģisks rituāls no Vecās Derības šeit tiek izmantots kā tēls mūsdienu realitātei. Es reiz kaut kur lasīju, ka Vecā Derība ir Dieva bilžu grāmata, jo Jaunās Derības realitāte ir izskaidrojama tēlaini, izmantojot šos stāstus un citus tekstus, kas patiešām ir notikuši.

Pirmkārt, tiek runāts par "īsto svētnīcu". Tas attiecas uz vietu senajā templī, ko sauca par Svēto svētumu. Šī vieta simbolizēja īpašu Dieva klātbūtni, un augstais priesteris drīkstēja tajā ieiet tikai reizi gadā.

Šis svētais no svētajiem bija atdalīts ar priekškaru.

Šīm sarežģītajām, simboliskajām darbībām Vecajā Derībā vajadzētu arī skaidri parādīt, ka grēcīgs cilvēks nevar tik viegli tuvoties Dievam.

Tekstā, ko mēs tikko lasījām, ir teikts, ka Jēzus ar savu miesu, tas ir, ar savu nāvi, caur priekškaru templī bruģēja jaunu ceļu uz dzīvi.

Mums ir brīva pieeja Dievam caur Jēzu.

Tad Kristus asinis tiek pieminētas divas reizes:

Mūsu sirdis ir apslacītas ar Kristus asinīm.

Tas var izklausīties mazliet dīvaini, bet jūs varat to iztēloties kā stāvēšanu zem krusta, pie kura Jēzus mirst. Viņš mirst asiņojošs un tādējādi uzņemas jūsu grēkus. Un tikai tad, kad jūs stāvat zem šī krusta, metaforiski runājot, jūs piedzīvojat šo asiņu iedarbību, grēku piedošanu.

Mums arī vairs nav vajadzīgs augstais priesteris, t.i., starpnieks starp Dievu un mums. Es gribētu iet vēl tālāk un teikt, ka ikviens augstais priesteris mūsdienās, neatkarīgi no reliģijas, ir tikai ļoti nepilnīgs patiesā augstā priestera Jēzus Kristus tēls. Bet mums tik un tā vairs nav vajadzīgs cilvēciskais starpnieks, jo, kā jau minēts, Jēzus ir pavēris ceļu pie Dieva.

Praktiskā ietekme

No pirmā acu uzmetiena tas viss šķiet diezgan teorētisks, taču Bībeles tekstā ir aprakstītas arī praktiskas sekas.

"jauns dzīvesveids": kopā ar Jēzu mūsu dzīve var būt dzīves vērta, dzīve ar kāpumiem un dažkārt arī kritumiem, bet dzīve ar jēgu un mērķi. Jo Jēzus ir dzīve.

"ar sirsnīgu, uzticības un paļāvības pilnu sirdi": Dievs mūs var mainīt, lai mēs arvien vairāk mācītos sirsnību. Mēs varam iegūt uzticību un paļāvību. Jums pašiem ir jāpārdomā, vai jūs to vispār vēlaties, bet es ticu, ka ikviens pēc tā ilgojas.

"sirdsapziņa tiek atsvabināta": no vienas puses, tu atbrīvojies no savas vainas Dieva priekšā, bet, no otras puses, Dievs tev palīdz izlīdzināties ar savu tuvāko. Protams, tas ne vienmēr ir viegli, taču jūs dodaties uz sirdsapziņas atslogošanas ceļa.

Un tad ir cerība, jo jūs varat paļauties uz Dievu. Viņš tur to, ko ir apsolījis. Cerība var būt ļoti dziedinoša.

Dievs ir tur

Tagad jūs varētu jautāt: kāds tam sakars ar baznīcu? Tas attiecas tikai uz personīgo ticību.

Katrā Bībeles teksta teikumā tiek lietots vārds "mēs" vai "mums". No vienas puses, šī brīvā pieeja Dievam ir ļoti personiska lieta, bet, no otras puses, mēs varam nākt Dieva priekšā kopā. Un tas ir tas, kas veido draudzi.

Tas pat pārsniedz tās robežas (Mt.ev.18:20):

Jo kur divi vai trīs sapulcējas manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.

Tas nozīmē, ka nevis mēs esam tie, kas kopā dodas ceļā pie Viņa, bet ka Viņš ir tur, kad mēs pulcējamies Viņa vārdā. Jēzus Kristus ir šeit šodien.

Manuprāt, tas vienmēr ir jāapzinās.

Ar reliģiju parasti saprot, ka kaut kur ir dievība, kas jums jāmeklē un ar kuru jāsazinās, izmantojot kādu rituālu, templi vai priesteri.

Bet Dievs ir sūtījis pie mums Jēzu Kristu, un ar savu krusta nāvi Viņš ir atvēris ceļu pie sevis, un Dievs negaida, lai mēs Viņu piesaucam, bet Viņš ir klāt, kad mēs esam sapulcējušies Viņa vārdā.

Baznīca nozīmē: tur ir Dievs.

Pievērsiet uzmanību viens otram

Mēs varam uz to paļauties, kā to skaidri parāda iepriekš lasītais pants no Ebr.10:23 (ZI):

23 Turēsimies nelokāmi pie cerības, ko apliecinām. Uz Dievu var paļauties, jo Viņš tur Savus solījumus.

Bet šis teksts iet vēl tālāk (Ebr.10, 24.25; Jaunā Derība):

24 Un rūpēsimies cits par citu un mudināsim cits citu uz mīlestību un labiem darbiem.25 Tāpēc ir svarīgi nepalaist garām mūsu sapulces, kā daži ir pieraduši darīt. Mums jāiedrošina vienam otru, un jo vairāk tāpēc, ka tuvojas diena, "kad Kungs nāks".

Pēdējais pantiņš agrāk bieži tika izmantots, lai motivētu cilvēkus apmeklēt baznīcu vai pat izdarītu uz viņiem spiedienu.

Nav šaubu, ka baznīcas apmeklēšana vienmēr ir laba ideja.

Bet aplūkosim šos pantus, ņemot vērā to, ka Dievs ir mūsu vidū.

Ar "rūpēties vienam par otru" mēs nedomājam "pārbaudīt", bet gan pārbaudīt, kā otram klājas, apmainīties ar idejām, veidot saikni, kā mūsdienās mēdz teikt.

Un mudināt viens otru uz mīlestību un labiem darbiem nenozīmē "Ejiet uz to!", bet gan motivēt viens otru ar savstarpēju mīlestības pilnu mijiedarbību.

Mēs to atrodam arī Jāņa evaņģēlija 13, 34.35; NEÜ:

4 Tagad es jums dodu jaunu bausli: mīliet cits citu. Kā Es jūs esmu mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu. 35 Pēc jūsu mīlestības cits pret citu visi atzīs, ka jūs esat mani mācekļi." 35 Tad jūs visi atzīs, ka esat mani mācekļi.

Un Dievs ir mīlestība (1.Jņ.ev.4:8) un ir mūsu vidū, tādējādi loģiski noslēdzot loku. Lūgsim, lai Dieva mīlestība mūsos kļūtu arvien efektīvāka un redzamāka.

Un, ņemot vērā šo perspektīvu, ir svarīgi nepalaist garām mūsu tikšanās, jo mums ir nepieciešams iedrošināt vienam otru.

Es pavadīju kādu laiku, domājot par trešdienas lūgšanu un dievkalpojuma vakaru, kad bija ieradušies daudzi brāļi un māsas no Erkratas.

Tāpat kā lielākā daļa klātesošo, arī es šo vakaru vērtēju ļoti pozitīvi, un mani visvairāk uzrunāja iedrošinājums, ko sniedz lūgšana un diskusijas. Dievs vēlas turpināt veidot draudzi šeit, Leihlingenē.

Ja es pareizi saprotu Bībeles tekstu, tad šis savstarpējais iedrošinājums ir ļoti svarīgs punkts dievkalpojuma sapulcēs.

Lai būtu atvērti mīlestībā viens pret otru un citiem, lai dalītos cerībā, kas mums ir caur Dievu, katru svētdienu no jauna iedrošināsim viens otru.

Kopsavilkums

Ļaujiet man rezumēt: