Domas par augšāmcelšanos

Jēzus patiešām augšāmcēlās no mirušajiem, ko es no tā gūstu?

Dievkalpojums pusELF, , , Leihlingenes evaņģēliskā brīvbaznīca, vairāk...

automātiski tulkots

Ievads

Šodien ir Lieldienas, tās ir par augšāmcelšanos.

Pāršķirstīju savu veco sprediķu virsrakstus un sapratu, ka par tēmu "Augšāmcelšanās" jau reiz esmu sprediķojis - 2012. gada Lieldienu svētdienā.

Pirms septiņiem gadiem, vai kāds to vēl atceras?

Toreiz es biju koncentrējies uz argumentu, ka augšāmcelšanās ir patiesība, jo citādi mūsu ticība zaudē jēgu.

Tāpēc mūsu sabiedrībā ir diezgan izplatīta šāda domāšana: "Nav svarīgi, kam tu tici, galvenais, lai tas tev palīdzētu." tā ir muļķība, un tie, kas ir pieredzējuši, ka Jēzus Kristus ir reāls, to apstiprinās.

Galvenā Bībeles nodaļa, kurā ir apstiprināta augšāmcelšanās fiziskā realitāte, ir 1. vēstulē korintiešiem 15. nodaļa.

Tur Pāvils vispirms uzskaita dažus cilvēkus, kas redzēja un bija liecinieki Jēzum pēc Viņa krustā sišanas. Vienā reizē tie bija pat 500 cilvēki uzreiz (1.Kor.15:6), no kuriem lielākā daļa vēl bija dzīvi laikā, kad tika rakstīta vēstule korintiešiem. Tātad tolaik vēl bija daudz dzīvu liecinieku, kuriem varēja jautāt.

Un Pāvils turpina savu argumentāciju ļoti ticami un pārliecinoši (1.Kor.15:12-19).

12 Bet tagad es jums jautāju: Ja mēs sludinām, ka Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, kā tad daži no jums var teikt, ka nav augšāmcelšanās no mirušajiem? 13 Jo, ja nav augšāmcelšanās no mirušajiem, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. 14 Un, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad mūsu sludināšana ir bijusi veltīga un arī jūsu paļāvība uz Dievu ir veltīga. 15 Patiešām, tādā gadījumā mēs, apustuļi, būtu pat izplatījuši melus par Dievu, jo mēs apgalvojām, ka Dievs Kristu ir uzmodinājis, un tas nevar būt taisnība, ja nav augšāmcelšanās no mirušajiem. 16 Jo, ja nav augšāmcelšanās no mirušajiem, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. 17 Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jūsu ticība ir veltīga un jūs joprojām esat ieslodzīti savos grēkos. 18 Tādā gadījumā visi cilvēki, kas miruši ticībā Kristum, būtu pazuduši! 19 Ja ticība Kristum dod cerību tikai uz šo dzīvi, tad mēs esam visnelaimīgākie cilvēki pasaulē.

Galu galā, mums būtu tikai placebo ticība, ja Jēzus patiešām nebūtu augšāmcēlies no mirušajiem.

Tas varētu nedaudz palīdzēt. No medicīnas mēs zinām, ka placebo arī palīdz, pat tad, ja tam tic tikai ārsts, kas izraksta placebo.

Es domāju par homeopātiskajiem līdzekļiem, kas ir neticami plaši izplatīti. Šādus medikamentus var izmantot tirgū bez parastajiem testiem un pētījumiem, kas paredzēti parastiem medikamentiem, jo to iedarbība ir tāda pati kā placebo. Ja tie būtu jāpārbauda tāpat kā parastie medikamenti, homeopātisko līdzekļu nebūtu.

Šādi līdzekļi parasti tiek atšķaidīti vairākas reizes, un ļoti spēcīgos līdzekļos vairs nav nekādu aktīvo sastāvdaļu. Piemēram, D24 atbilst vienas aktīvās vielas piliena atšķaidījumam Atlantijas okeānā (avots: Wikipedia).

Tomēr daudzi tam tic, tas ir arī liels bizness, un pētniecības izmaksas, kas saistītas ar tradicionālo zāļu izstrādi, parasti nav tik augstas. Un, tā kā farmācijas industrija ne vienmēr ir godprātīgi orientēta uz pacienta labklājību, šādi placebo medikamenti bieži bauda zināmas simpātijas.

Bet atgriezīsimies pie augšāmcelšanās. Es negribu šodien tik daudz strīdēties.

Studiju laikā es strādāju par privātskolotāju un reiz kādam skolēnam uzdāvināju Pētera Hāna (Peter Hahne) kristīgo grāmatu. Un šim skolēnam bija interesanta reakcija uz šo grāmatu.

Viņš teica, ka autors ir ļoti labi argumentējis, bet viņu tas neinteresē. Viņam nebija svarīgi, vai argumentācija bija pārliecinoša vai ne.

Un es domāju, ka tas attiecas uz daudziem cilvēkiem. Svarīga ir nevis pati patiesība, bet tas, kā tā ir saistīta ar mani.

Un es vēlētos to uzsvērt arī šodien: Kas augšāmcelšanās ir saistīts ar jums un ar mani?

Vienmēr ar tevi

Es lasīju Mt.ev.28:18-20; NL, kas notika pēc augšāmcelšanās:

18 Jēzus nāca un sacīja saviem mācekļiem: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. 19 Tāpēc eita pie visām tautām un darait tās par mācekļiem. Kristiet tos Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, 20 un māciet tos turēt visus baušļus, ko Es jums esmu devis. Un es jums apliecinu: Es esmu ar jums mūžīgi līdz pasaules galam."

"Es esmu ar jums vienmēr," Jēzus šeit apsola. Un Viņam ir visa vara debesīs un virs zemes. Citos tulkojumos ir rakstīts "neierobežota vara". Tātad Jēzum nav robežu, un Viņš vienmēr ir ar mums.

Taču dažkārt mēs to neapzināmies. Mēs vaicājam, kāpēc Jēzus pieļauj, ka dažas lietas notiek, un, šķiet, neiejaucas, īpaši tad, kad mēs piedzīvojam ciešanas vai esam to liecinieki. Es arī nezinu, bet, ja mēs jau visu zinātu un varētu izskaidrot, tad mēs jau būtu debesīs, vai ne?

Vēstulē korintiešiem 13, 9.10; NL tas ir ļoti skaisti pateikts:

9 Tagad mēs atpazīstam tikai mazumiņu, un arī mūsu pravietiskie izteikumi atklāj tikai mazumiņu! 10 Bet, kad beigās parādīsies pilnība, mazumiņš beigsies.

Bieži vien skaidrojumi vai interpretācijas mēģinājumi nepalīdz, bet palīdz tikai kopīga nešana.

Taču šis Bībeles teksts arī paredz, ka nezināšanas laiks beigsies, kad mēs būsim kopā ar Jēzu.

Un Jēzus ir apsolījis, ka izvedīs mūs cauri šādām situācijām, jo Viņš vienmēr ir ar mums. Viņš nav iedomāts draugs, bet gan īsts draugs.

Jēzus to saka arī saviem mācekļiem Jņ.ev.15, 13-15; NL:

13 Vislielāko mīlestību izrāda tas, kas atdod savu dzīvību par saviem draugiem. 14 Jūs esat mani draugi, ja darāt, ko es jums saku. 15 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kungs neuzņem savus kalpus savā uzticībā. 16 Bet es jūs saucu par saviem kalpiem, jo kungs neuzņem savus kalpus savā uzticībā. Tagad jūs esat Mani draugi, jo Es jums esmu sacījis visu, ko esmu dzirdējis no sava Tēva.

Jēzus draugs, tas izklausās labi. Iespējams, šajā tekstā mazliet rīvē tas, ka Jēzus draudzība šeit ir saistīta ar nosacījumu "ja jūs darīsiet, ko Es jums saku".

Protams, jums ir jāsaprot, ka Jēzus jau ir kļuvis par tādu pašu cilvēku kā mēs, bet tajā pašā laikā Viņš ir arī Dievs, tāpēc Viņš var mums pavēlēt, ko darīt. Taču Viņš arī dod mums spēku un pārmaiņu, lai mēs patiešām spētu to darīt.

Tāpēc draudzība nav jāveido, bet gan jāiegūst.

Šīs draudzības abas puses ir aprakstītas Vēstulē Filipiešiem 2, 12b.13; NL:

Tāpēc paklausiet Dievam ar cieņu un godbijību. 13 Jo Dievs liek jums gribēt Viņam paklausīt, un Viņš arī dod jums spēku darīt to, kas Viņam patīk.

Šeit mums ir šīs divas puses: No vienas puses: "Dariet kaut ko!", bet no otras: "Dievs dod jums vēlmi un arī spēku. Šī pārmaiņa ir reāla, ja tu tai ļaujies, un tā ir atšķirība no placebo ticības.

Tā rezultātā mēs vairs neesam ieslodzīti savos grēkos, kā Pāvils saka Bībeles tekstā, kuru lasīju sākumā. Pateicoties Jēzum, mēs patiešām varam mainīties uz labo pusi, taču ne perfekti un ne vienā lēcienā, lēcienā un lēcienā, bet nepārtraukti, kā augot.

Un Jēzus mums ir sūtījis arī Svēto Garu, kā tas pasludināts Jņ.ev.16:7; Jaunā Derība:

Bet ticiet man, tas, ka es aizbraucu, jums nāk par labu. Jo, ja es neaiziešu no jums, tad Palīgs nenāks pie jums, bet, ja es aiziešu, tad Es sūtīšu Viņu pie jums.

Šajā tulkojumā "palīgs" nozīmē Svēto Garu. Citos tulkojumos tas nozīmē "padomdevējs", "mierinātājs" un "padomdevējs".

Mūsu dzīve nav viegla, mums ir daudz uzdevumu, nastu, problēmu un pienākumu, katrs mazliet atšķirīgs, bet mums ir ar tiem jāsaskaras.

Un cik tas ir lieliski, ka Jēzus mums palīdz caur Svēto Garu, stāv mums līdzās, mierina un dod padomus.

Un tas ir iespējams tikai tāpēc, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, devās pie Tēva un sūtīja mums šo garu.

Dievs personīgi stāv mūsu pusē.

Nākotne

Pārejam pie nākotnes tēmas.

Mēs jau iepriekš dzirdējām, ka mazās zināšanas beigsies, kad nāks pilnība. Tas izklausās ļoti abstrakti.

Taču Jēzus Kristus ir izteicis arī konkrētākus apgalvojumus par nākotni (Jņ.ev.14, 1-3 ; NL):

1 Nebaidieties. Jūs paļaujaties uz Dievu, tagad paļaujieties uz mani. 2 Mana Tēva namā ir daudz mājokļu, un es eju priekšā, lai jums sagatavotu vietu. Ja tā nebūtu, vai es jums to būtu teicis? 3 Tad, kad viss būs gatavs, es atnākšu un paņemšu jūs, lai jūs vienmēr būtu ar mani tur, kur es esmu.

Ne vieta saulē, bet vieta ar Dievu, tas ir kaut kas.

Kristīgais mūziķis Kīts Grīns, kurš nomira ļoti jauns, reiz kādā koncertā teica, ka šīm mājvietām jābūt patiešām labām, jo Dievam bija vajadzīgas tikai 7 dienas grandiozai radīšanai, un Jēzus pie šīm mājvietām strādāja 2000 gadus.

Es īsti nepiekrītu šādai argumentācijai, bet es joprojām ticu, ka dzīvokļi Dieva namā būs patiešām lieliski. Tāpēc ir vērts gaidīt savu augšāmcelšanos.

Runa nav par ilgām pēc nāves. Kampaņas "Filipiešiem" ietvaros mēs runājām par Filipiešiem 1:21 teikto: "Kristus ir mana dzīvība, un nāve ir mans ieguvums." tika apspriests.

Protams, mēs varam priecāties par dzīvi šeit, uz zemes, priecāties par pavasari, par savu ģimeni, par draugu kompāniju. Tas viss ir labi un pareizi, un tā ir Dieva dāvana.

Taču tas vēl nav viss. Salamans Mācītājs 3:11-13; NL par to saka kaut ko interesantu:

11 Dievs jau iepriekš ir noteicis laiku visam šajā pasaulē; Viņš pat ir ielicis mūžību cilvēku sirdīs. Bet viņi nespēj atpazīt Dieva darba apmēru; viņi neredz ne kur tas sākas, ne kur beidzas. 12 Tas man lika saprast, ka cilvēkiem vislabāk ir priecāties un priecāties par to, kas viņiem ir. 13 Jo tā ir Dieva dāvana, ja kāds ēd un dzer un var priecāties par sava darba augļiem.

Tā ir Dieva dāvana, ka varam priecāties par radības dāvanām. Tomēr mūsu sirdīs ir mūžība. Mēs jūtam, ka tur jābūt kaut kam vairāk.

Tā nekad mūs pilnībā neatlaiž. Mums ir nemirstīga dvēsele, un, manuprāt, tas ir vienīgais iemesls, kāpēc mēs varam domāt par mūžību.

Tie, kas pieder Jēzum, pēc nāves tiks augšāmcelti, un viņiem būs vieta pie Dieva, mājas, ko Jēzus ir sagatavojis tev un man personīgi.

Tāpēc mēs varam gaidīt augšāmcelšanos.

Kopsavilkums

Es nonākšu līdz galam: