Ievads
Sākumā es gribētu jums pastāstīt kaut ko par mūsu brīvdienām, bet neuztraucieties, es jūs nemocīšu ar garlaicīgiem slaidiem. Vecākie, iespējams, var paskaidrot jaunākajiem, kas ir slaidi ;-)Mēs nakšņojām pie Bodenezera, un šoreiz apmeklējām Konstances Seenachtsfest, jo tur notika spoža uguņošana.
Mēs naivi vēlējāmies pirms tam apskatīt visu festivālu, bet teritorija bija tik milzīga un tajā dienā bija tik silts, ka nolēmām sēdēt, nevis staigāt apkārt.
Turklāt tajā vakarā uz skatuves uzstājās Guildo Horns, un, tā kā koncerts bija iekļauts Seenachtsfest ieejas biļetē, mēs devāmies uz Guildo Hornu.
Tagad jums jāzina, ka Guildo strādā ar pirmklasīgiem mūziķiem, bet galvenokārt izpilda hitu kaverversijas, pārsvarā tās, kuras mana paaudze iepazina kopā ar saviem vecākiem ZDF hitu parādē.
Taču pilnīgi fascinējoši bija tas, ka vecie un jaunie šo koncertu svinēja kopā. Pie mūsu galdiņa, piemēram, sēdēja seši pusaudži, no kuriem daži dejoja uz soliem, bet cilvēki, kas bija vairāk manā vecumā un vecāki, dziedāja līdzi dziesmu tekstiem un atkarībā no fiziskās sagatavotības arī dejoja, bet vairs ne uz soliem.
Tie bija dažādu paaudžu svētki, un visiem klātesošajiem bija jautri.
Tas mani mazliet pārsteidza. Kāpēc tā bija?
Līdzīgi tas darbojas arī citās jomās. Piemēram, futbola stadionos un hokejā vecie un jaunie kopā uzmundrina savu komandu.
Tomēr tas nav gluži tas pats. Gildo Hornam kaut kā izdevās panākt, ka visi klātesošie neatkarīgi no vecuma svinēja un priecājās.
Futbolā vai līdzīgos sporta veidos tas vairāk ir kopīgs mērķis, proti, lai uzvarētu sava komanda.
Psalms 148
Psalmā 148 mēs varam atrast kaut ko līdzīgu.Tas sākas ar 1. pantu:
Tālāk ir uzskaitīts, kam jāslavē Dievs: vispirms eņģeļi un debesu pulki, tad debesu ķermeņi, saule, mēness un zvaigznes.
Pēc tam seko radība šeit, uz zemes, tad cilvēku valdnieki, ķēniņi un tiesneši.
Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, mēs visi esam uzrunāti (12.13. p.):
Es domāju, ka tā ir svarīga draudzes misija - kopīgi slavēt Dievu, un, protams, tas ietver arī Dieva slavas izplatīšanu šajā pasaulē. Un veciem un jauniem tas jādara kopā.
Jaunie un vecie kopā: salīdzināsim to ar iepriekš minētajiem piemēriem.
Svinēt kopā kā Ģildes rags: Vai tas der kā salīdzinājums? No vienas puses, nē, jo koncertā nebija nopietna mērķa, bet tikai kopīga jautrība, kas principā nav slikti. Dieva slavēšanai un Dieva slavas vairošanai ir ļoti nopietns fons.
Bet, ja vecie un jaunie kopā jūtas labi, tad tas nav slikti un ir labs mērķis draudzei.
Futbolā kopīgam mērķim ir lielāka nozīme, un katrs līdzjutējs, jauns vai vecs, vēlas, lai viņa komanda uzvar. Bet arī šis mērķis ir tikai jautrības vadīts, jūs nekad nesaskaņosiet ar citu komandu faniem, bet, kamēr vien jūs to neuztverat pārāk nopietni, daudziem cilvēkiem tā joprojām ir skaistākā spēle pasaulē.
Tāpēc arī futbols īsti neder salīdzinājumam ar "Lai visi slavē Dievu, veci un jauni".
Kā tas vispār ir ar veciem un jauniem Bībelē?
Neviens tevi nicina tavas jaunības dēļ
Ir daži izteikumi, kas man tieši nāk prātā. Droši vien arī jūs tos zināt.
Piemēram, 3. Mozus 19:32; NL
Elberfelders šajā pantā pat runā par vecu cilvēku.
Protams, nav nekas nepareizs, ja mēs cienām viens otru un vēl vairāk cienām arī veca cilvēka dzīves sasniegumus.
Kā šo cieņu izdzīvot?
Aplūkosim pretstatu tam: Timotejam.
Pirmajā vēstulē Timotejam Timotejs ir iecelts par sava veida Pāvila vietnieku Efezā, un viņš viņam vēlreiz ļoti detalizēti izskaidro, kas ir svarīgi un kas viņam jānodod tālāk draudzei, cita starpā arī 3. nodaļā detalizēti aplūkojot tēmu "vadība".
Tad seko interesants fragments, par kuru daži no jums, iespējams, ir domājuši saistībā ar tēmu "vecie un jaunie" (1. Tim. 4:11, 12; NL):
"Ko gan šis jaunais pretimnācējs grib man stāstīt?", jūs varētu domāt. Bet cik vecs patiesībā bija Timotejs? Es nedaudz papētīju, bet neatradu skaidrus avotus. Atceros, ka kādā sen dzirdētā sprediķī sludinātājs apgalvoja, ka Timotejam jau bija 40 gadu un viņš bija jauns tikai salīdzinājumā ar vēl vecākiem. Man tas bija tikai prātā, bet vairs nevarēju atrast nekādu atsauci uz to. Šodien man ir nepatīkamas aizdomas, ka Timotejam nebija domāts būt pārāk jaunam, jo kaut kā tas nav iespējams.
Arī tālāk ar saviem pētījumiem es tā arī netiku ticis. Kādā citā interneta vietnē tika apgalvots, ka Timotejam viņa atgriešanās brīdī bija 16 gadi un tad viņš kopā ar Pāvilu ceļoja 16 gadus, sākot no 21 gada. Iespējams, viņam bija ap 30 gadiem, kad viņš saņēma vēstuli. Taču arī šajā lapā avoti nebija norādīti, un tad es pārtraucu pētīt, jo tas nav īsti svarīgi jautājuma risināšanai.
Cik vecam vismaz vajadzētu būt Timotejam, lai varētu veikt šādu uzdevumu, šādu kalpošanu? Vai viņš var būt, piemēram, 25 gadus vecs vai jaunāks?
1. Timotejam 5, 1.2;NL ir kaut kas, kas atbilst šai tēmai:
Izturēties vienam pret otru ar savstarpēju cieņu vienmēr ir labi (tonis rada mūziku), bet paliek jautājums, kādam ir jābūt minimālajam vecumam, lai mēs varētu ļaut kādam kaut ko mums stāstīt?
Pēdējā darbā man bija interesanta pieredze. Piedalījos antistresa seminārā (vēl bija brīva vieta), un es piedzīvoju kaut ko tādu, ko jau sen nebiju pieredzējis profesionālā jomā: lektors bija vecāks par mani.
Parasti katrā seminārā, katrā apmācībā pēdējos gados es vienmēr biju vecāka par vadītāju. Man gandrīz vienmēr nākas mācīties no jaunākiem cilvēkiem.
Starp citu, arī mans priekšnieks ir jaunāks par mani, un visa priekšnieku ķēde līdz pat vadībai ir jaunāka par mani.
Tātad,
Labāk jauns nekā vecs?
Tas nav īsti atbilstoši.
Stāstā par Sodomu 1. Mozus 19:4,5, kur Lots patur eņģeļus, notiek tas pats:
Tā arī jaunie un vecie var būt vienoti ļaunumā.
Protams, tā tam nevajadzētu būt.
Es vēlos dalīties ar jums vēl dažās pārdomās par tēmu "vecie un jaunie".
Protams, prātā nāk salīdzinoši labi pazīstamais, gandrīz divarpus tūkstošus gadu vecais citāts, ko parasti piedēvē Sokratam:
Šodien jaunieši mīl greznību. Viņiem ir sliktas manieres, viņi nicina autoritāti, neciena vecākus cilvēkus un klejo tur, kur viņiem vajadzētu strādāt. Jaunieši vairs neceļas, kad telpā ienāk vecākie. Viņi strīdas ar vecākiem, uzvedas sabiedrībā, apēd saldumus pie galda, krusta kājas un iebiedē savus skolotājus.
Nu, vai es dzirdu "Labi!"?
Pat tāds zinātnieks kā Sokrats acīmredzot nespēja tikt galā ar to, ka laiki un domāšanas veidi nemitīgi mainās.
Ar "sliktām manierēm" var saprast to, ka cilvēks nedara lietas tāpat, jo vairs nesaprot to nozīmi.
"Varenības nicināšana", "necieņa pret vecākajiem" un "pļāpāšana tur, kur vajadzētu strādāt" var nozīmēt arī to, ka var apšaubīt lietas, runāt par to, kam ir jēga, un vairs ne tikai vienkārši izpildīt norādījumus bez domāšanas.
Daži skolotāji arī jūtas iebiedēti, kad viņus apšauba. Un viens apgalvojums ir īpaši liekulīgs: visi mīl greznību, neatkarīgi no tā, vai ir veci vai jauni.
Kā pretstatu, protams, varētu meklēt kādu citātu par vecajiem, kur ir līdzīgi visaptveroši pārmetumi.
Es veicu nelielu meklēšanu, bet vislabāk man patika amerikāņu biržas spekulanta Bernarda Barucha citāts:
Man būt vecam vienmēr nozīmē būt par piecpadsmit gadiem vecākam nekā es esmu.
Es varu tam piekrist.
Varētu stundām ilgi stāstīt smieklīgas anekdotes, bet mēs esam dievkalpojumā.
Kāda ir mūsu misija?
Mūsu misija
Mateja ev. 28:18-20; NL
Tā ir mūsu īstā misija.
Tagad, lūdzu, norobežojieties no tādām domām kā: man tagad jāstaigā no mājas uz māju, jādzied gājēju zonā utt. Tā var būt atsevišķiem cilvēkiem, bet ne par to ir runa. Tagad runa nav par aktivitāti.
Mēs esam draudze kopā, mēs kopā pielūdzam, mēs dalāmies savā dzīvē, savos priekos un bēdās. Mēs tiecamies pēc labākā pilsētā, ciktāl tas ir mūsu spēkos. Mēs vēlamies būt atvērti jauniem cilvēkiem un vēlamies kopīgi noskaidrot, ko Dievs vēlas mums šodien.
Es uzskatu, ka mums ir jādomā par to, kā mēs vēlamies dzīvot draudzē, par mūsu vērtībām, veciem un jauniem, kopā.
Tikai tā mēs varam piepildīt šo Jēzus misiju. Kā mums ir jādzīvo baznīcā, lai cilvēki būtu gatavi jautāt par Jēzu? Tas ir uzdevums gan jauniem, gan veciem.
Un Jēzus ir apsolījis, ka Viņš vienmēr būs ar mums līdz pat laiku beigām. Un tikai tādā veidā draudzei ir jēga: būt kopā ar Jēzu Kristu.
Kopsavilkums
Rezumējot.
- Es sāku ar diviem piemēriem par kaut ko starppaaudžu.
- Kopīga svinēšana un kopīga uzmundrināšana.
- Mums kā kristiešiem, veciem un jauniem, ir kopīga misija kopā slavēt Dievu un tādējādi izplatīt Viņa slavu.
- Mums ir nepieciešama savstarpēja cieņa .
- Veciem cilvēkiem varbūt mazliet vairāk par viņu mūža darbu, bet jauniešus nedrīkst zemu cienīt viņu jaunības dēļ.
- Ne jauni, ne veci nav "labāki" .
- Abi kopā var būt pat slikti.
- Veciem un jauniem kopā ir jāsaprot vienam otru un jāsadzīvo.
- Mēs kopā esam baznīcā, mēs kopā pielūdzam, mēs dalāmies savā dzīvē, savos priekos un bēdās .
- Mēs cenšamies, cik vien varam, iegūt labāko no pilsētas. Mēs vēlamies būt atvērti jauniem cilvēkiem un vēlamies kopīgi noskaidrot, ko Dievs šodien vēlas no mums. Tad mēs varam piepildīt Jēzus misiju.