Viss ir veltīgi?

veltīgi ir palikt zem saules (Salamans Mācītājs 1+2).

Dievkalpojums (Kampaņa: sludinātājs; 1. nodaļa: Viss ir veltīgi), , , Evaņģēliskā brīvbaznīca Leihlingen, vairāk...

automātiski tulkots

Ievads

Pirmās vienības nosaukums ir "Viss ir veltīgi", un es ceru, ka pēc tam mēs to neteiksim par mūsu kampaņu.

Parasti es esmu piekritējs vispirms izlasīt Bībeles tekstu bez jebkādiem iepriekšējiem apsvērumiem un tikai pēc tam par to domāt.

Šajā grāmatā "Salamans Mācītājs" esmu atkāpies no šī principa, jo citādi teksts var būt ļoti mulsinošs.

Es uzskatu, ka autoram "Salamans" ir tikai perspektīva "zem saules".

Vēlos šim nolūkam izmantot attēlu. Iedomājieties, ka jūs stāvat folkloras festivāla publikas priekšā pie skatuves, esat mazs un stāvat diezgan tālu aizmugurē. Jūs redzat tikai cilvēkus sev apkārt, bet neredzat, kas notiek uz skatuves. Jūs varētu kaut ko nojaust, bet galu galā jūs neko nezināt.

Ja esi labs vērotājs un ļoti gudrs, tad, iespējams, varēsi labi novērtēt apkārtējos cilvēkus, iespējams, saprast, kāpēc viņi valkā tieši šīs drēbes, kāda ir viņu smarža, ko viņi ir ēduši, vai smēķē vai ne, un tā tālāk.

Taču jūs neredzat būtiskāko, kas notiek aiz pūļa uz skatuves. Jūs neredzat, kāpēc jūs tur atrodaties.

Es ticu, ka Salamans šajā grāmatā jūtas tieši tāpat. Un viņš to uzskata par bezjēdzīgu.

Bet jūs arī zināt, kas notika, kad bijāt vēl bērni un stāvējāt šādā pūlī. Tēvs vai māte jūs pacēla, varbūt uzcēla uz pleciem, un jūs pēkšņi visu redzējāt.

Un tāpat arī mūsu Debesu Tēvs mūs paceļ, lai mēs varētu redzēt un atpazīt vairāk. Tagad mēs varam saskatīt skatuvi ārpus pūļa, mēs varam saskatīt to, kas ir svarīgi.

Tāpēc es bieži esmu izvēlējies izteicienu "zem atklātām debesīm" kā pretstatu izteicienam "zem saules". Mēs varam redzēt vairāk nekā Salamans, un, lasot mums tas ir jāapzinās.

Man būtu ļoti interesanti uzzināt, vai kāds šeit nepiekrīt manam viedoklim, t.i., vai nesaskata to tā, ka Salamans redz tikai slēgtas debesis. Es ļoti gribētu par to diskutēt; dažādi viedokļi vienmēr ir interesanti, jo no tiem var daudz ko uzzināt, pat ja tas tikai liek pārdomāt savu viedokli un vēlreiz par to padomāt.

Daži vārdi par vārdu "sludinātājs". Ebreju valodā tas ir "Kohelets", un burtiski tas nozīmē "tas, kas vāc". No vienas puses, tas var nozīmēt, ka autors ir savācis gudrību, vai arī tas var nozīmēt, ka autors pulcē sev mācāmos.

Luters vārdu "Kohelets" tulko kā "sludinātājs", tāpat kā lielākā daļa protestantu Bībeles. Kampaņas bukletā izmantotajā "New Life" Bībelē rakstīts "skolotājs", bet standartizētajā tulkojumā, ko bieži izmanto katoļi un pareizticīgie, rakstīts "Kohelets".

Tulkojums "skolotājs", iespējams, mums nav slikts, jo mēs vēlamies kaut ko iemācīties.

Viss ir bezjēdzīgi

Tagad aplūkosim pirmos pantus no Salamana pamācībām:

2 "Tas viss ir bezjēdzīgi un bezjēdzīgi," saka skolotājs, "bezjēdzīgi un bezjēdzīgi, tas viss ir pilnīgi bezjēdzīgi." 3 Ko cilvēks iegūst, ja visu mūžu pūlas un strādā? 4 Paaudzes nāk un aiziet, bet zeme nemainās cauri gadsimtiem. 5 Saule ceļas un riet, ceļojot pa debesīm, lai atkal paceltos tajā pašā vietā. 6 Vējš pūš uz dienvidiem, tad pagriežas uz ziemeļiem, tas pūš šur un tur, tas griežas un griežas, tomēr nekur neiet. 7 Upes ieplūst jūrā, bet jūra nepiepildās. Ūdens atkal un atkal atgriežas pie upju iztekām, lai atkal iztek no jauna. 8 Visa runa ir darbīga. Nekas nav pilnībā izsakāms vārdos. Acs nekad nevar pietiekami redzēt, un auss nekad nevar pietiekami dzirdēt. 9 Tas, kas reiz ir bijis, nāk atkal un atkal, un tas, kas reiz ir darīts, tiek darīts atkal un atkal. Zem saules nav nekā jauna. 10 Vai tiešām ir kaut kas tāds, par ko varētu teikt: "Nekas tāds vēl nekad nav bijis!"? Nē, viss jau ir darīts agrāk, sen pagātnē. 11 Mēs vienkārši esam aizmirsuši, kas toreiz notika. Un pēc dažiem gadiem cilvēki vairs neatcerēsies, ko mēs darām tagad.

Šie ir pirmie panti, un tie jau izklausās diezgan nomācoši. Vecākos Bībeles tulkojumos sākums ir tulkots kā "Viss ir tukšums", ko mūsdienās diez vai kāds saprot.

Mūsdienu valodā jūs, iespējams, teiktu: "Tas viss ir veltīgi..."

Paaudzes nāk un iet, bet zeme nemainās. Mūsdienās mēs to saņemam mazliet vairāk salauztu.

Saule, vējš, lietus vienmēr ir tas pats, nekas nemainās. Šķiet, ka klimata pārmaiņu dēļ viss mainās, taču sludinātājs šeit runā ne par to. Arī laikapstākļiem nav galamērķa. Cilvēks nekad nesasniedz savu mērķi, jo viņš nekad nevar aptvert visu.

Un tas, kas bija, nāk atkal un atkal, nekas jauns zem saules. Un, ja mēs ticam, ka ir kaut kas jauns, tad mēs vienkārši esam aizmirsuši, ka tas ir bijis jau agrāk.

Nē, tā nav taisnība. Tas viss nav veltīgi.

Piemērs no 1. Korintiešiem 3:11-15; NL

11 Jo neviens nevar likt citu pamatu, kā vien to, kas jau ir likts - Jēzus Kristus. 12 Kas būvē uz šī pamata, tas var izmantot zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, malku, sienu vai salmus. 13 Tiesas dienā katra cilvēka darbam būs jāpierāda sevi ugunī. Uguns parādīs celtniecības kvalitāti. 14 Ja tā izturēs uguni, tad tas, kas to uzcēlis, saņems atlīdzību. 15 Bet, ja viņa darbs sadegs, viņš cietīs sāpīgu zaudējumu. Viņš pats tiks izglābts, bet tikai kā tāds, kas tikko izglābies no uguns.

Kad mēs staigājam kopā ar Jēzu, mūsu dzīvei ir ietekme uz mūžību. Tātad tas viss nav bezjēdzīgi un bezjēdzīgi, un tas, ko tu dari Jēzus labā, arī būs tā vērts. Diemžēl tu bieži vien neredzi atalgojumu uz zemes, droši vien reizēm jūties kā Salamans un tumšās stundās patiešām domā: viss ir veltīgi.

Bet, kā redzams iepriekš minētajā Bībeles tekstā, un tas ir tikai viens no daudziem, staigāt kopā ar Jēzu Kristu nav veltīgi.

Arī apgalvojums, ka cilvēki neko nevar pilnībā aptvert, nekad nevar pietiekami daudz redzēt un dzirdēt, nav patiess. Tomēr, ja jūs šo apgalvojumu saprotat tā, ka jūs vienmēr varat iemācīties vairāk un nekad nebūsiet ar to galā, tad es uzskatu, ka tas ir ļoti pozitīvi šeit, uz zemes. Es domāju, ka mācīšanās ir laba lieta.

Tomēr es uzskatu, ka šis apgalvojums pārsniedz tikai zināšanas. Ja jūs vienmēr meklējat mieru un apmierinājumu un nevarat to atrast, tad dzīve var kļūt ļoti nomākta.

Taču tam tā nav jābūt. Aplūkosim 1. Korintiešiem 13:12; NL

Tagad mēs vēl redzam lietas nepilnīgi, kā duļķainā spogulī, bet tad mēs visu redzēsim pilnīgi skaidri. Viss, ko es tagad zinu, ir nepilnīgs, bet tad es visu atpazīšu tā, kā Dievs mani jau pazīst.

Atzīt ar pilnīgu skaidrību, tāpat kā es esmu atzīts, mums, kristiešiem, ir paredzēts.

Šie divi Jaunās Derības panti, kurus es citēju (un ir vēl daudzi citi), rada zināmu pretrunu ar Salamana teikto: "Nav nekā jauna zem saules."

Varbūt ne toreiz, bet tad Dievs nāca uz zemes Jēzū Kristū un nomira par mūsu grēkiem, un tas patiešām bija kaut kas jauns. Tas nekad agrāk nebija noticis.

Arī mēs, cilvēki, varam personīgi piedzīvot ko jaunu. Ecehiēla grāmatā 36, 26; NL ir pravietots par Izraēla tautu:

26 Un es jums došu jaunu sirdi un jums došu jaunu garu. Es izņemšu akmens sirdi no jūsu ķermeņa un došu jums miesas sirdi.

Un šī jaunā sirds ir pieejama arī mums, cilvēkiem, ja mēs ievērojam Jāņa ev.1, 12.13; NL:

12 Bet visiem, kas Viņu uzņēma un tic Viņa vārdam, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem. 13 Un viņi par tādiem nav kļuvuši ne pēc kārtas, ne ar cilvēku pūlēm vai nodomu, bet šī jaunā dzīvība nāk no Dieva.

Un, kad mums ir šī jaunā dzīvība, mēs esam pacelti augšup, un varam redzēt skatuvi virs pūļa, ja es varu vēlreiz pārņemt tēlu no sākuma.

Tomēr šis priekšstats, protams, ir nepilnīgs. Pastāv arī paliekošais aspekts, ka dzīvei ir mūžīgas sekas. Par to mēs jau runājām sākumā, ka dzīve nav veltīga.

Turpmākajās nodaļās Salamans ļoti fundamentāli aplūko tēmas par gudrību, prieku un darbu, un es vēlētos to pašu darīt arī turpmāk. Kampaņas laikā mēs atkal un atkal atgriezīsimies pie šīm tēmām un arī sīkāk tās aplūkosim.

Gudrība ir bezjēdzīga

Pārejam pie gudrības (Salamana pamācības 2:12-15):

12 Es, Skolotājs, reiz biju Israēla ķēniņš un valdīju Jeruzalemē. 13 Es centos ar sava prāta palīdzību pētīt un izzināt lietas. Visi mani centieni bija vērsti uz gudrību, jo ar tās palīdzību es gribēju noskaidrot, kas notiek pasaulē: Tas ir garlaicīgs darbs, un Dievs to ir uzlicis cilvēkiem, lai tos mocītu. 14. Es vēroju cilvēkus viņu ikdienas darbībās. Tas viss ir bezjēdzīgi un līdzinās mēģinājumiem noķert vēju. 15 Kas ir līksms, to nevar iztaisnot, un to, kas neeksistē, nevar saskaitīt

Tas ir interesanti. Viņš patiesībā saka, ka gudrība neko nevar mainīt. Vai gudrība, labs padoms, gudri izteikumi palīdz?

18. pantā Salamans ir vēl labāks:

18 Jo lielāka gudrība, jo lielāka vilšanās, un jo lielāka sapratne, jo lielāka vilšanās.

Kāda gan jēga no visas gudrības, atjautības un izpratnes, ja ar to neko nevar mainīt? Bet vai jūs patiešām varat neko mainīt? Vai tomēr var iztaisnot greizas lietas?

Mēs zinām, ka daži cilvēki, kas ir izšķīrušies par labu Jēzum, ir mainījuši savu dzīvi un kļuvuši "taisni". Protams, tas notiek arī ar cilvēkiem, kuri neceļo ar Jēzu. Un mums vajadzētu priecāties arī par katru greizo cilvēku, kurš vairs nedzīvo greizu dzīvi, jo tas padara mūsu vidi un mūsu dzīvi drošāku un skaistāku.

Bet kur ir gudrības robežas? Varbūt nāk prātā Rom.1:20-23; NL:

20 Kopš pasaules radīšanas cilvēki ir redzējuši zemi un debesis, un visu, ko Dievs ir radījis, un var skaidri atpazīt Viņu, neredzamo Dievu, Viņa mūžīgajā spēkā un dievišķajā būtībā. Tāpēc viņiem nav attaisnojuma, ka viņi nebūtu zinājuši par Dievu. 21. Lai gan viņi zināja par Dievu, viņi negribēja Viņu pielūgt kā Dievu vai pateikties Viņam. Tā vietā viņi sāka veidot bezjēdzīgus priekšstatus par Dievu, un viņu prāts kļuva aptumšots un apjucis. 22 Apgalvodami, ka ir gudri, viņi kļuva par muļķiem. 23 Tā vietā, lai pielūgtu godības pilno, mūžīgo Dievu, viņi pielūdza elkus, kas attēloja bojā gājušus cilvēkus vai putnus, dzīvniekus un čūskas.

Protams, arī gudri un inteliģenti cilvēki var padarīt sevi par muļķiem, it īpaši, ja viņi uzskata savu gudrību par absolūtu.

Man tas ietver tādus izteicienus kā: "Neviens man neko nevar pateikt, es jau tik daudz esmu piedzīvojis." Es esmu piedzīvojis tik daudz.

Es ticu, ka gudrība ir labs kalps, ja tu apzinies savas gudrības robežas, kā teikts grāmatiņā pieminētajā pantā (Kol.4:5: NL):

Esiet gudri attiecībās ar cilvēkiem no malas un izmantojiet iespējas, ko Dievs jums dod!

Pareizi izmantota gudrība ir noderīga un atvieglo dzīvi.

Prieks ir bezjēdzīgs

Nākamais Salamana mēģinājums cīnīties ar bezjēdzību, ko viņš izjūt, izklausās ļoti mūsdienīgs (Salamana pamācības 2, 1.2; NL):

1 Es sev teicu: "Tad es sev radīšu komfortablu dzīvi un baudīšu labas lietas." Bet es sapratu, ka arī tam nav jēgas. 2 "Ir bezjēdzīgi smieties," es teicu sev. "Kāda jēga būt laimīgam?" 2 "Ir bezjēdzīgi smieties," es teicu sev.

Tātad pirmais teikums: "Tad es izveidoju sev ērtu dzīvi un baudīšu labas lietas." izklausās pēc pašreizējās reklāmas vai darba un privātās dzīves līdzsvara. Un tas nav nepareizi.

Bet viņš ar to nav apmierināts, un viņš patiešām izmēģināja visu, un viņam bija arī līdzekļi, lai to izdarītu (10.11. p.):

10 Ja man kaut kas iekrita acīs un man kaut kas patika, es to paņēmu. Es neatteicu sev nevienu prieku. Un es priecājos par visām pūlēm, ko biju ieguldījis, kas bija it kā sekundāra atlīdzība par manām pūlēm. 11 Bet, kad es pārbaudīju visu, ko biju ieguvis ar savām rokām, un salīdzināju to ar pūlēm, ko biju ieguldījis, es sapratu, ka tas viss ir bezjēdzīgi. Tas bija tikpat bezjēdzīgi, kā mēģināt noķert vēju. Šajā pasaulē nav nekāda paliekoša ieguvuma.

Ko mēs sagaidām no baudas? Atpūtu? Izklaidi? Dažās kristīgajās aprindās prieks mēdza tikt nosodīts. Kristieši negāja uz kino, nedejoja un nedarīja neko citu, kas sagādātu prieku.

Šajā kontekstā radās būtiski jautājumi par to, vai kristiešiem vispār ir atļauts izklaidēties.

Es vēlētos citēt pantu, kas arī ir atrodams šajā bukletā (1. Tim. 6:17):

Sakiet visiem, kas ir bagāti šajā pasaulē, lai viņi nav lepni un neuzticas savai naudai, kas drīz izzudīs. Tā vietā viņiem jāpaļaujas uz dzīvo Dievu, kas mums dod visu, kas mums vajadzīgs pārpilnībā, lai mēs varētu to baudīt un priecāties.

Šis pants skaidri parāda, ka prieks un prieks nav nekas nepareizs un ka uz jautājumu "Vai kristietim ir atļauts izklaidēties?", protams, ir jāatbild ar "jā".

Viss ir atkarīgs no tā, kā pareizi kategorizēt baudu. Ja jūs paļaujaties uz Dievu, tad, protams, mēs saņemsim arī lietas, kas mums sagādā prieku. Bet, ja paļaujamies uz Jēzu, tad svarīgas kļūst arī citas lietas, tad baudas vairs nav ceļš uz apmierinātību, kā to izmēģināja Salamans, bet gan jauks labestīgā Dieva aksesuārs.

Es nezinu, kas notika ar Salamanu viņa dzīves laikā, bet mēs neatrodam nevienu pantu Salamana evaņģēlijā, kurā Salamans paustu, ka viņš uzticas Dievam. Nav arī vārda "ticība", kas Bībelē bieži vien ir sinonīms uzticībai.

Tātad Salamans meklē mūžīgās atbildes baudā, bet tas ir tāpat kā ķert vēju. Tas izslīd cauri pirkstiem, tas ir bezjēdzīgi.

Darbs ir bezjēdzīgs

Pārejam pie pēdējā punkta, proti, darba.

Ir vecs sēru teiciens:

Vienīgais darbs bija tava dzīve,
tu nekad nedomāji par sevi,
tiecies tikai pēc sava
bija tavs pienākums.

Šausmīgi, vai ne?

Evaņģēlists Vilhelms Bušs (Wilhelm Busch) reiz komentēja šo sēru teicienu, sakot, ka tas ir vairāk sēru teiciens par zirgu nekā par cilvēku. Tomēr jauniešiem, iespējams, ir nepieciešams paskaidrot, ka agrāk zirgi parasti nebija izlutināti mājdzīvnieki, kuru dēļ to īpašnieki (manā pieredzē lielākoties sievietes) gāja parādos, bet gan darba dzīvnieki, kas visu dienu bija piesieti pie ratiem, bija jāvelk arklus laukā un faktiski tikai strādāja. Šiem zirgiem darbs, protams, bija dzīves jēga, taču viņiem arī nebija izvēles.

17 Tad man bija pilnīgs riebums pret dzīvi, jo viss ir tik bezjēdzīgi, gluži kā censties noķert vēju. 18 Es ienīdu pūles, ko biju pielicis, lai kaut ko sasniegtu - galu galā man viss jāatstāj manam pēctecim! 19 Un kas zina, vai viņš būs gudrs vai neprātīgs? Un tomēr viss, ko esmu ieguvis ar gudrību un smagu darbu, piederēs viņam. Tas ir tik bezjēdzīgi! 20 Es gandrīz izmisu, kad padomāju par visām pūlēm un darbu, ko esmu ieguldījis šeit, uz zemes. 21 Jo tas ir tā: cilvēks strādā, velta gudrību, izpratni un visu savu prasmi, lai kaut ko sasniegtu, bet pēc tam viņam viss, ko viņš ir sasniedzis, jāatstāj kādam, kurš neko nav darījis tā labā. Tas ir pilnīgi bezjēdzīgi un netaisnīgi.

Te atkal ir tas, kas nav palikšana. Kādēļ jūs strādājat, ja galu galā no tā nekas neiznāk?

Arī zirgiem nebija daudz, tie, kad bija gatavi, devās uz knakeri.

Ja vēlies gūt piepildījumu ar darbu, tu dabiski sasniegsi savas robežas. Zināms piepildījums, protams, ir normāli. Kad esat kaut ko paveicis, tas jums sniedz zināmu gandarījumu. Kad es savā darbnīcā esmu kaut ko salicis kopā, es, protams, skrienu pie sievas un lielos: "Paskaties, ko es esmu izgatavojis."

Taču tas nedod patiesu piepildījumu. Darbs var būt tikai kalps, kā to apraksta Pāvils Apustuļu darbos 20:35; NL:

35 Es jums vienmēr esmu bijis piemērs, kā ar smagu darbu palīdzēt nabadzīgajiem. Atcerieties Kunga Jēzus vārdus: "Vairāk laimes ir dot nekā saņemt.""

Darbs dod jums iespēju palīdzēt citiem. Tas dod jums līdzekļus izdzīvošanai un, protams, arī nelielu prieku.

Un īpaši tad, ja atalgojums par darbu tieši vai netieši veicina Dieva valstību, tas nav bijis bezjēdzīgs un veltīgs.

Kopsavilkums

Es nonākšu līdz galam: