Ievads
Šodien es gribētu sākt ar tā saukto jautro faktu, t.i., bezjēdzīgām zināšanām, bet kaut kādā ziņā smieklīgām.
Vai jūs zināt, kuras zāles ir visvairāk veicinājušas sugu saglabāšanu? Citiem vārdiem sakot, apdraudēto sugu aizsardzībai? Jūs to nekad neuzzināsiet, ja vien kaut kur to nebūsiet dzirdējuši.
Tā ir Viagra. Fakts, ka šis medikaments patiešām iedarbojas uz vīriešu erektilās disfunkcijas traucējumiem, ir samazinājis pieprasījumu pēc tā sauktajiem tradicionālajiem afrodiziakiem, piemēram, čūskas asinīm un degunradžu ragu pulvera, un arvien mazāk retu dzīvnieku tiek pārstrādāti seksuālo funkciju uzlabojumos.
Galu galā šie tā sauktie tradicionālie ārstniecības līdzekļi patiesībā ir balstīti tikai uz māņticību, un tāpēc tiem nav nekāda efekta, izņemot placebo efektu.
Īsi izskaidrots, ka placebo efekts nozīmē, ka zāles bez aktīvajām sastāvdaļām var darboties, ja pacients vai ārsts, kas tās ievada, tic, ka tās darbosies. Tomēr arī šim placebo efektam ir savas robežas, un tas ir pierādīts arī Viagras pētījumos.
Šis placebo efekts mani nedaudz uztrauc. Irānā ir divi mauzolejas (Mašadā un Gomā), ko katru gadu apmeklē miljoniem svētceļnieku. Ticīgie meklē dziedināšanu, skūpstīdami metāla stieņus svētvietu priekšā (sk. https://de.wikipedia.org/wiki/COVID-19-Pandemie_im_Iran). Līdz šim tas tika praktizēts gadu desmitiem, un šeit reliģiskās iestādes saskārās ar problēmu. Šiītu garīdznieki vienmēr ir sludinājuši, ka tur var atrast dziedināšanu. Un tagad vainags, šķiet, ir spēcīgāks.
Līdzīga situācija ir ar dažādiem svētceļojumiem katoļu pasaulē. Pagātnē ir organizēti daudzi svētceļojumi, lai palīdzētu pārvarēt krīzes un epidēmijas. Tagad tie ir jāatceļ koronavīrusa dēļ. Arī Lurdā, kur daudzi cilvēki tic, ka, peldoties avota ūdenī un ticot Marijai, var piedzīvot dziedināšanu, pirtis ir slēgtas. Jau ir izstrādāta petīcija par vannu atjaunošanu (sk. https://www.katholisch.de/artikel/24712-wegen-coronavirus-lourdes-schliesst-pilgerbecken):
Tajā teikts, ka katoļi visā pasaulē ir "šokēti un sašutuši". Baseinos nekad nav bijusi infekcija. Pat ja jūs peldētos tajā pašā Lurdas baseinā, kurā peldējās ar koronavīrusu inficēts cilvēks, inficēšanās nevarētu notikt, "jo baseini nav grēka, bet gan ticības vietas". Tieši ticība, nevis medicīna padara iespējamus brīnumus. Ikviens, kurš baidās, ka Lurdas baseini rada infekcijas risku, "noliedz Dieva spēku un Dievmātes apsolījumu, un tādējādi noliedz Lurdas nozīmi".
Es uzskatu, ka koronavīruss liek ticīgajiem pārdomāt dažus savas ticības aspektus. Brīvās baznīcas pasaulē nav šādu (es izsakos nedaudz necienīgi) "maģisku" vietu. Nav Baptistu avota, un jūs neizveseļojaties, apmeklējot Johana Gerharda Onkena kapu. Es nedomāju, ka arī Bībele kaut ko tādu piedāvā.
Mūsu draudzes zāle nav maģiska vieta, bet mums ir jādomā, kā turpināt dievkalpojumu. Mums baznīcas dievkalpojumā pamatā ir vajadzīga draudze, kas būtībā ir mums noderīga. Bet tas tomēr ir sarežģīti: vai tas ir mazticība, ja baidāmies, ka dievlūdzēji noķers vīrusu? Vai arī tā ir vieglprātība, ja tagad vienkārši tiekamies tāpat kā iepriekš, kā Jēzus tuksnesī, kad sātans viņu paceļ uz tempļa un saka: "Meties lejā, tev nekas nenotiks"?
Man vēl nav atbildes, un es joprojām jūtos ļoti nedrošs.
Bet es esmu pārliecināts, ka Dievs arī šodien dara brīnumus, taču mēs nevaram tos piespiest, un tiem nav automātiska mehānisma. Mēs varam lūgt, un Dievs atbild uz lūgšanām.
Paralizētais cilvēks pie dīķa
Tagad es gribētu kopā ar jums aplūkot kādu Bībeles tekstu, un tur patiesībā ir tāda kā "maģiska vieta" (Jņ.ev.5:1-9):
Un gaidīja, kad ūdens kustēsies, jo laiku pa laikam nāca Kunga eņģelis un kustināja ūdeni. Un kurš pirmais iegāja ūdenī, tas tika dziedināts.
5 Viens no tur gulošajiem vīriem bija slims jau trīsdesmit astoņus gadus. 6 Kad Jēzus viņu ieraudzīja un uzzināja, cik ilgi viņš ir slims, Viņš viņam jautāja: "Vai tu gribi izveseļoties?" 7 "Kungs, es nevaru," sacīja slimnieks, "jo man nav neviena, kas mani varētu ienest baseinā, kad ūdens kustas. Kamēr es vēl mēģinu ieiet, kāds cits jau ieiet man pa priekšu." 8 Jēzus viņam sacīja: "Celies, ņem savu paklājiņu un staigā!" 9 Un vienā mirklī vīrs bija dziedināts! Viņš uzvilka paklāju un sāka staigāt.
Tātad, vai tomēr ir tik maģiskas vietas? Patiesībā es īsti nezinu, cik nopietni man vajadzētu uztvert šo 4. pantu ar eņģeli, jo, visticamāk, savā Bībelē jūs to atradīsiet tikai zemsvītras piezīmē ar komentāru "daži manuskripti pievieno".
Man tas īsti nesaskan ar pārējo Bībeles tekstu, bet, no otras puses, Dievs neatbilst manam priekšstatam par to, kādam Viņam vajadzētu būt, tāpēc tas ir pilnīgi iespējams. Bet tad tam būtu jābūt arī izmērāmam, ja gribētu apgalvot, ka šāds pārdabisks, dievišķs dziedinošs spēks vietām mūsdienās. Pirmais cilvēks, kas iegāja ūdenī pēc tam, kad tas tika pārvietots, tika dziedināts. To patiešām varētu viegli izmērīt un pierādīt. Un tas, ka daudzi slimi cilvēki tur palika un gaidīja, skaidri norāda, ka dziedināšana notika pēc ūdens pārvietošanas.
Šī teksta vēstījumam patiesībā nav svarīgi, vai šai ūdens kustībai patiešām piemīt dziedinošs spēks vai nē.
Kāda bija situācija? Šajās zālēs bija sapulcējušies slimnieku pūļi, kas gaidīja. Un es domāju, ka daži no viņiem gaidīja diezgan ilgi. Kas notika, kad ūdens sāka kustēties? Droši vien notika stumdīšanās, lai būtu pirmie, un spēcīgākie cilvēki to paveica, bet bezpalīdzīgākie palika gaidīt malā.
Pacients to apstiprina: pirms viņa tur vienmēr kāds ir bijis. Viņš vienmēr bija par īsu un vienmēr par vēlu. Viņa problēmai bija risinājums, bet viņš nespēja to izmantot. Tas ir mazliet kā tēls dzīvesveidam "katrs pats veido savu likteni". Protams, varētu domāt, ka, ja cilvēks pieliks pūles, viņš varēs sakārtot savu dzīvi.
Nē, tā tam nav jābūt. Es negribu runāt par slinkumu, bet reizēm jums tas neizdodas, lai gan kaut kā vajadzētu izdoties.
Pēc visa spriežot, paralizētais vīrietis varēja tikt dziedināts ar ūdeni, bet nespēja to izdarīt. Kas zina, cik ilgi viņš tur bija gulējis un cik bieži ūdens bija pārvietots!
Pirmais jautājums, ko Jēzus uzdod paralizētajam, ir jautājums, ko Viņš jau ir uzdevis citiem cilvēkiem Bībelē:
"Vai tu gribi izveseļoties?"
"Vai arī jūs esat tā iedzīvojies savā situācijā, ka esat apmierināts ar savām sūdzībām?" Protams, Jēzus to neteica, bet es varu iedomāties, ka ar pirmo jautājumu Jēzus gribēja, lai paralizētais vīrs aizdomājas par neizteikto otro jautājumu.
Paralizētā persona atbild: "Es nevaru". Viņš grib, bet nevar to izdarīt.
Un tad seko traģiskais pēcvārds "Man nav neviena".
Vai mums izdodas izdzīvot kopību draudzē tā, ka nevienam nav jāsaka: "Man nav neviena"? Tas noteikti ir mūsu kopienas mērķis.
Bet paralizētais cilvēks vienkārši pieķeras maģiskajai vietai, gluži kā metāla stieņi mauzolejos Irānā, gluži kā Lurdas avots, kas saskaņā ar Vikipēdiju ir parasts avota ūdens, un daudzas citas vietas, kur cilvēki dodas svētceļojumā, lai saņemtu palīdzību.
Jēzu vispār neinteresē ūdens. Viņš būtu varējis palīdzēt viņam pirmajam ieiet kustīgajā ūdenī vai arī būtu varējis iekustināt ūdeni ar savu dievišķo spēku.
Bet Jēzus viņam palīdz šādi, tieši tā, neatkarīgi no risinājuma, pie kura paralizētais cilvēks, iespējams, ir turējies gadiem ilgi. Jēzum nav vajadzīgas šīs maģiskās vietas un rituāli, Viņš var palīdzēt vienkārši šādi.
Šajā tekstā jautājumi paliek neatbildēti. Kāpēc Jēzus vienkārši nedziedināja visus? Bija daudz slimu cilvēku. Es nevaru uz to atbildēt, bet tas man parāda, ka mēs nevaram instrumentalizēt Jēzu saskaņā ar moto, ja es darīšu to un to vai būšu noteiktā vietā, tad es būšu dziedināts. Tā tas vienkārši nedarbojas.
Bet Jēzus uzsāk dialogu ar paralizēto cilvēku, un esmu pārliecināts, ka Viņš vēlas uzsākt dialogu arī ar katru no mums: Vai mēs vēlamies pārmaiņas savā dzīvē? Pārmaiņas uz labo pusi? Kas mums personīgi traucē veikt šādus uzlabojumus? Un Jēzus ar mums var iet pavisam citādāk, nekā mēs iedomājamies.
Kopsavilkums
- Uzticība nepalīdz tālāk par placebo efektu. Tas attiecas arī uz "maģiskām" vietām, kas mums kļuva skaidrs koronavīrusa pandēmijas laikā.
- Man personīgi vēl nav atbildes uz jautājumu, kā mums būtu jāturpina noturēt dievkalpojumus Corona-Zeiter.
- Paralizētais vīrs Bībeles tekstā meklēja glābšanu "maģiskā" vietā, kur patiešām bija iespējams saņemt palīdzību. Tomēr viņam pašam sev palīdzēt neizdevās.
- Jēzus viņam jautā, vai viņš vēlas izveseļoties, un viņš, iespējams, vēlas, bet viņa prātā ir tikai ceļš pāri kustīgajam ūdenim. Un viņš saka, ka viņam nav neviena.
- Jēzu nesaista mūsu priekšstati, Viņš var palīdzēt pavisam citā veidā. Viņš vēlas uzsākt ar mums personisku dialogu un palīdzēt mums mainīties uz labo pusi.