Karalis vai ne

Ievads

Šodien es vēlos dalīties ar jums ar tekstu, kas man nedaudz atgādināja "Troņu spēli", šo seriālu, kas sākās spēcīgi un beidzās tik vāji, ka pat tika iesniegtas petīcijas, lai pēdējo sezonu uzņemtu vēlreiz. Man svarīgākas šķistu citas petīcijas, bet arī pēdējā sezona man šķita muļķīga ;-)

Tātad Bībeles tekstā nav ne pūķu, ne balto staigātāju, bet runa ir par to, kurš saņems troni, un: Tas ir patiess stāsts.

Galvenais varonis ir Salamana dēls vārdā Rehboāms.

Lielākā daļa cilvēku noteikti ir dzirdējuši par Salamanu; viņa gudrība ir kļuvusi par sakāmvārdu, kad tiek runāts par Salamana spriedumu. Viņa dēls Raboāms, visticamāk, ir diezgan nezināms.

Salamans tikko bija nomiris, un viņa dēls Rehboāms vēlējās pārņemt troni, kā tas bieži notiek. Reizēm šādos gadījumos brāļi un māsas saceltu drūzmu, jo arī viņi vēlējās troni, taču šoreiz bija skaidrs, ka Rehboāms ir pēctecis.

Daži vārdi par stāstu: Viņa tēvs Salamans ilgu laiku dzīvoja mierīgu dzīvi, un Izraēlā un tā apkārtnē valdīja miers. Tad Salamans pievērsās arī citām reliģijām. Viņš apprecēja daudzas sievietes no citām kultūrām un reliģijām, diemžēl tajā laikā daudzlaulības laulības vēl bija izplatītas, un uzcēla tām dažādus tempļus un dievnamus, kā arī tur kopā ar tām lūdzās.

Pēc intensīvas tikšanās ar Dievu un konsekventas dzīves jaunībā viņš kļuva patvaļīgs vecumdienās.

Tad Dievs ar pravieša Ahijas starpniecību apsolīja kādam jaunam vīram, vārdā Jeroboāms, atņemt Salamana pēcnācējiem Izraēlas ziemeļu daļu kā savu karalisti.

Tas kaut kādā veidā kļuva zināms, un Salamans gribēja Jeroboāmu nogalināt, bet viņš laikus aizgāja.

Pirmsvēsture beidzas ar šādiem pantiem (1 Ķēn.gr.11:42-43):

Apstiprināšana par karali

Tas viss šķita tik vienkārši. Viņa dēls Roboāms kļuva par ķēniņu. Bet tas vēl nebija gluži tas pats (1.Ķēn.gr.12:1-5):

Kā tagad? Tiek piemēroti nosacījumi? Kas tas ir tagad? Viņš ir likumīgais karalis, vai ne?

Un tagad Jeroboāms pēkšņi atkal sāk spēlēt līdzi. Israēla vadošie vīri ir viņu aizturējuši. Alternatīvas nekad nav sliktas, vai ne? Un jūs varētu kaut ko no tā iegūt arī sev.

Garīgie jautājumi, piemēram, ko vēlas Dievs, šeit vispār netiek uzdoti. Uzmanība tiek pievērsta tikai un vienīgi savam labumam.

Rehabeama pirmā reakcija šeit ir pareiza. Viņš vēlas, lai viņam būtu laiks padomāt un konsultēties. Sarežģītās situācijās tas nav nepareizi.

Labie padomi

(1.Ķēniņu 12:6,7):

Tas noteikti ir labs padoms. Situācija ir diezgan saspringta.

Tagad jūs varētu teikt: "Bet es esmu karalis. Tās ir manas tiesības, kā viņi uzdrīkstas. Viņiem vajadzētu atzīt manu varu!

Protams, arī Padome šeit rīkojas taktiski. Viņi runā par "šodien". Esiet draudzīgi šodien un satieciet viņus, tad viņi būs jums lojāli padotie.

Šeit mēs redzam arī atsauci uz Jēzu, kurš saka par sevi (Mk 10:45; NEÜ):

Bet Jēzus nāca arī kā ķēniņš, kā tas ir skaidri redzams sarunā ar Pilātu (Mt.ev.27:11, NL):

Tātad Jēzus Kristus ir kalpu ķēniņš, Viņš to domāja, Viņš tā dzīvoja un dzīvo.

Atgriezīsimies pie Roboāma. Viņš varēja pieņemt pareizo lēmumu, bet (1.Ķēn.gr.12:8-11):

Kāpēc viņi tā runā? Acīmredzot šie cilvēki ir uzauguši turīgi un nekad nav pieredzējuši, cik grūta ir dzīve vienkāršos apstākļos. Acīmredzot viņi nekad nav ņēmuši nabadzīgo cilvēku perspektīvu, citādi es to nevaru izskaidrot.

Tikai spiediens palīdz, kāda loģika tas ir?

Taču spiediens parasti ir tikai lejupvērsts, un tā tas ir arī šodien. Laiki ir slikti, mums nākas iztikt bez utt., bet tas galvenokārt skar nabadzīgākos. Kāpēc, piemēram, enerģētikas nozarē netiek piemērots papildu peļņas nodoklis? Paraugs kapitāliste Maggie Thatcher to jau izdarīja 80. gados.

Gan toreiz, gan tagad daži cilvēki uzskatīja, ka "izdarīt spiedienu" ir laba lieta, galvenokārt tie, kas izdarīja spiedienu. Rehboāma padomnieki, manuprāt, netika sodīti ar pātagu.

Turklāt jaunieši bieži vien mazāk izprot citu problēmas. Bieži vien viņi ir absolūtāki un bieži vien melnbaltāki.

Mēs arī nelasām par to, ka Roboāms būtu jautājis par Dieva gribu. Viņš varēja lūgt, tāpat kā viņa vectēvs Dāvids, viņš varēja konsultēties ar pravieti, bet šķiet, ka Dievs šajā jautājumā nav iesaistīts. Vai viņa tēvs bija slikts piemērs? Varbūt šī reliģiju patvaļa, ko Salamans viņam deva par piemēru savos pēdējos gados, lika viņam noticēt, ka nav tik svarīgi jautāt Dievam. Bet mēs varam tikai pieņemt, ka.

Katastrofa sāk savu gaitu.

Jums ir nepieciešams spiediens

(1.Ķēniņu 12:12-15)

Kā jūs domājat, ko domāja Roboāms? Tautai nav izvēles, man ir taisnība, es varu darīt, ko vēlos. Es esmu ķēniņš!

Lēmumu pieņem priekšnieks. Tagad ir jābukšķina pa galdu un jāsaka, kā tas tiek darīts. Mums visiem ir jāsamierinās ar upuriem. Laiki ir grūti.

Uzņēmējdarbībā, atkarībā no nozares, tas bieži vien vairs tā nav. Cilvēki, kuri ir patiešām vajadzīgi, izvirza prasības, un, ja jūs tās nepildāt, viņi aiziet. Un šie cilvēki jums ir vajadzīgi, jo dažās nozarēs patiešām trūkst kvalificētu darbinieku.

Arī baznīcas sektorā autoritārais veids vairs nedarbojas. Agrāk kristīgajā sfērā mums dažkārt bija autoritārs pasaules uzskats, proti, kādam bija jāpasaka, kur mums iet. Es nedomāju, ka tas darbojas, vismaz ne mūsdienās. Tas darbojas tikai kopā un partnerībā.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pati ķēnišķība, kā tā šeit aprakstīta, t.i., viena noteikta, patiesībā nebija Dieva griba. Tauta pieprasīja ķēniņu pretēji Dieva gribai, jo arī citām tautām bija ķēniņi.

Karalis patiesībā ir diktators, kurš nav nevienam pakļauts. Šādai varai ilgtermiņā ir jābūt korumpētai. 1. Samuēla 8. nodaļā ir aprakstīts, kā tauta vēlas ķēniņu un cik tas ir ļauns. Un 1. Samuēla 8, 7; NL Dievs saka Samuēlam, tiesnesim, kuram bija jāievieš ķēnišķība:

Dievam kā Ķēniņam ir daudz grūtāk. Jums pašiem ir jālasa Bībele, lai to ieviestu savā dzīvē, pašiem jālūdzas, pašiem jācīnās ar lēmumiem un arī tas jādara kopā ar citiem draudzē.

Protams, ir daudz vieglāk, ja kāds mums pasaka, kur mums iet, bet Dievs sākotnēji to nav vēlējies.

Ziemeļi ir aizgājuši

Atgriezīsimies pie Roboāma.

Kas notiek tagad? Kā reaģē Izraēla

Ziemeļi ir pazuduši.

Izraēliešu reakciju varētu rezumēt ar frāzi "Ej tu", bet tas dievkalpojumā nav pieļaujams ;-)

Acīmredzot Roboāms tam īsti neticēja, jo viņš mēģināja darīt ko citu (1.Ķēn.gr.12:18):

Ko mums par to domāt? Izraēla arī nelūdza Dievu. Viņi drīzāk ļāva sev vadīties pēc tā, ko viņi varēja no tā iegūt.

Apskatīsim beigas:

Galu galā Dievs īstenoja savu gribu, kaut arī iesaistītie cilvēki to nebija lūguši.

Tas notiek pietiekami bieži, taču mums nevajadzētu uzdrīkstēties interpretēt notikumus šādā veidā. Ik pa laikam Dievs paceļ priekškaru, lai mēs varētu redzēt, kāpēc kaut kas notika. Taču lielāko daļu laika mēs to nezinām.

Kopsavilkums

Es nonāku pie beigām un vēlos vēlreiz uzskaitīt to, kas man ir kļuvis svarīgs no šī teksta.

• Ir tikai dažas lietas, kuras var uzskatīt par pašsaprotamām. Tas, ka viņa tēvs un vectēvs bija visas Izraēlas ķēniņš, nenozīmē, ka tāds būs arī Rehboāms. Un ir tikai dažas lietas, ko mēs šodien varam uzskatīt par pašsaprotamām. Pasaule mainās, un mums ir jāmainās tāpat, neatkāpjoties no Bībeles vēsts.
• Vienam ir vajadzīga sapratne, lai saprastu citus. Šis "mēs izdarīsim lielāku spiedienu" ir domāšanas veids, kas atsakās pieņemt otra cilvēka perspektīvu, un tādējādi viens zaudē pieeju otram. Tam ne vienmēr vienmēr ir jāizdara spiediens; arī "es tik un tā zinu labāk" var radīt līdzīgas sekas. Tad viens vairs netiek uzklausīts, otrs cilvēks paliek nomaļus.
• Jēzus Kristus kalpoja cilvēkiem, veltīja laiku katram cilvēkam un, lai gan reizēm Viņam bija skarbs vēstījums, Viņš vienmēr uzrunāja cilvēkus ar mīlestību. Un Viņš bija vienīgais, kurš bija pelnījis būt karalis.
• Arī autoritāra domāšana tādā nozīmē, ka cilvēks uzskata, ka viņam ir dabiskas tiesības noteikt, nedarbojas. Pārējie novēršas, īpaši kopienā. Tā var darboties tikai kopā.
• Un mēs vēlamies, lai Jēzus Kristus būtu mūsu Ķēniņš. Mums nav vajadzīgs cilvēcisks ķēniņš, kas mums visu pasaka un visu nosaka. Mēs vēlamies kopīgi cīnīties par to, kur Dievs vēlas ar mums iet.